Trīs dienas vasaras vidū līksmoja Mazsalaca. Svētki bija koši. Tie patika dažādām gaumēm. Atmiņā palika ar smaržām, garšu un noskaņu.

Ķeipenē dzīvo Ilze Andriksone, kuru zinātāji sauc par piparkūku feju. Piparkūku cepšana esot ģimenes tradīcija ceturtajā paaudzē.

Atzīmējot slavenā velosipēdu būvētāja Gustava Ērenpreisa 125 gadu jubileju, viņa dzimtajā Mazsalacā notika tradicionālie velosvētki.

Jau būsiet ievērojuši, ka mūzikas skolotājs SANDRIS DUBOVS sociālo tīklu fotogalerijās pēdējā laikā figurē ne tikai ar trombonu rokā vai kādu no Koru karu dalībniekiem pie sāna, bet arvien ievērojamāku vīru sabiedrībā, tāpēc aicināju viņu uz sarunu, kamēr to nav paspējuši slavenību dzīves pētnieki no bagātīgi ilustrētiem žurnāliem.

Mazo ekspertu skolas (www.mazoekspertuskola.lv) vēstniece, septiņu bērnu māmiņa, modele Una Gavare kopā ar ģimeni piedalījusies nebijušā projektā, ierunājot animācijas filmu Dino piedzīvojumi. Tas ir Latvijā pirmais gadījums, kad balss ierakstā piedalās un projektu izcili realizē bērni un amatieri bez iepriekšējas pieredzes, atzīst skaņu speciālisti.

Amerikāņu auto kluba biedri un viesi no Igaunijas viņsestdien ar retro mašīnām devās parādes braucienā Mazsalacas ielās.

Šodien gandrīz katrs sevi cienošs auto ražotājs pasaulē jau pamēģinājis kādu no saviem auto modeļiem tankštellē nevis pieliet ar degvielu no pistoles, bet gan pieštepselēt pie ātrās elektriskās uzlādes aparāta. Kāds tur brīnums, ka pārējiem cenšas līdzi turēt arī Krievijas autobūves kompānija AvtoVAZ. Nupat krievi pirmoreiz atrādījuši ekspertiem savu inženieru veikumu — elektriskās piedziņas Ladu, kas ar pilnībā uzlādētiem akumulatoriem spēšot veikt aptuveni 150 kilometrus.

Pašā vasaras vidū jau piecpadsmito reizi savu dzīvotspēju apliecināja Naukšēnu kūrmājas Rūjas Nāras saimnieka Aivara Ruļļa organizētais turnīrs stipriem vīriem Ziemeļvidzemes stiprinieks. Šos mačus bez tam caurvij arī dāmu, kuras nebaidās sacensties vīrišķīgos pārbaudījumos, sacīkstes cīņā par titulu Ziemeļvidzemes stipriniece, kā arī vietējā Naukšēnu stiprinieka noskaidrošana.

Teju vai katram kāda dzimtas sakne stiepjas Latgales virzienā. Ja labi pameklējam, varam atrast kādu tuvāku, vai tālāku čangaļu radu, ja ne dzīvu esam, tad kādā kapu kalniņā noteikti. Uzpotēti ar Kurzemes vai Vidzemes pumpuriem, celma līmenī jūtam senču aicinājumu doties uz Latgali. Tā arī es katru gadu kā piligrims ieelpoju zilo ezeru zemes ceļu putekļus. Šogad arīdzan.

Viņa neuzliek mērķus, bet izmanto iespējas. Viņa mācās no grāmatām, kolēģiem, pieredzes, no ģimenēm, mammām un mazuļiem, kuri tikko nākuši pasaulē un tik daudz jau pastāsta par jauna ceļa sākumu. Par to taku, kas cilvēkam pašam jāiemin, lai dzīvotu piepildītu un laimīgu mūžu. Saruna ar valmierieti, vecmāti, Vidzemes slimnīcas galveno māsu un mūsu pilsētas pašvaldības deputāti, arī sievu, mammu un vecmāmiņu ANTRU KUPRIŠU.