Pagājušajā nedēļā Valmieras Kultūras centrā notika Valmieras Mūzikas skolas absolventu izlaidums. Šogad skolu beidza 30 jaunie mūziķi.

Šī doma caurvij ikdienu, un tā tiek iezīmēts katras Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas saturs. Par bērnu labklājību 1. jūnijā pastiprināti runā jau 90 gadus. To dara Latvijā un daudzās citās pasaules valstīs. Tajā pašā laikā katrā no šīm valstīm lielākā vai mazākā mērā bērni tiek sāpināti. Vardarbība pret bērnu pēc būtības ir nesavienojami jēdzieni, bet krīžu centru speciālisti stāsta, ka gadu no gada Latvijā pieaug to bērnu skaits, kas cieš no fiziskas, seksuālas vardarbības, no emocionāliem pāridarījumiem, un, kas ir pats briesmīgākais šajā statistikā: visbiežāk bērni cieš no savu tuvo vidus.

Sekojot prezidenta Bērziņa aicinājumam un Saeimas deputātu piemēram, arī es nolēmu iekopt savu ekoloģiski tīro zemeņu dobi, kāpostu vagu, lecekti ar gurķiem, salātiem, dillītēm un tādā garā. Radagabals zemkopis bija tik laipns, ka uzara, nokultivēja un sadzina vagas nelielajā zemes pleķītī, atlika tikai dēstīt augsnē stādus un kaisīt sēklas, lai rudenī ievāktu pirmo ražu.

Parasti visi runā par motivāciju. Kāpēc jaunieši nemotivēti, kāpēc neko negrib... Es vēlētos salikt motivāciju kopā ar darbu. Motivācija un darbs! Jo mēs mazāk liksim mazam bērnam darbu darīt, bet aizsūtīsim viņu uz smilšu kasti spēlēties, jo mazāk bērns sajutīs darba prieku, arī prieku par to, ka viņš mācās, prieku par to, ka viņš var izrēķināt matemātikas uzdevumu vai vēl kaut ko izdarīt. Jo bērns vairs nesapratīs, kas ir darba prieks! Tāpēc man patiesībā žēl, ka mēs domājam, ka visu var atrisināt ar iPadiem, moderniem datoriem utt. Visu cieņu modernajām tehnoloģijām, taču tas ir tikai pakārtots jautājums, ja mēs blakus (jaunietim) piespēlējam arī šo iespēju. Viņam ir jāstrādā, viņam ir stundās jādomā, viņš nevar tikai salikt krustiņus, aizpildīt, uzkrāsot gatavu bildi. Jo bērnos pilnīgi ir pazudusi radošā doma. Jo viņam noliek uz galda priekšā krāsainu spēļu lācīti, uzliek datorā multenīti vai ar austiņām liek klausīties pasaciņu... Ar to viņam pazūd jebkāda radošā doma un prieks pašam kaut ko izdarīt.

Otrdien Valmierā tika atzīmēta pilsētas atbrīvošanas 96. gadadiena, atceroties un godinot 1919. gada Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīrus ar gājienu un piemiņas brīžiem.

Piektdien Valmieras novada fonds (VNF) deva zaļo gaismu 16 projektu idejām Valmierā un apkārtējos novados, noslēdzot līgumus ar to īstenotājiem. Deviņas iniciatīvas atbalstītas fonda projektu konkursā «Sev, tev, novadam», septiņas — Jauniešu ideju laboratorijas (VNF JIL) konkursā «Jaunieši dod iespēju jauniešiem 2015». Projekti kopsummā atbalstīti par vairāk nekā 5000 eiro.

Ja arī Tu vēlies sajust pozitīvas emocijas, iemācīties dažādus darbiņus, papildināt zināšanas, spēlēt spēles, atrast sevi, iegūt jaunus draugus vai vienkārši labi pavadīt laiku, zini: fonds «Iespēju tilts» ir atvērts ikvienam bērnam, jaunietim un pieaugušajam ar īpašām vajadzībām.

«Liesma» jau vēstīja par SIA «VTU Valmiera» lielo notikumu — čehu kompānijas «Iveco» sešu un vācu ražotāja «Setra» četru autobusu iegādi pasažieru ērtību un uzņēmuma darbinieku — autovadītāju darba apstākļu uzlabošanai. Tā kā «VTU Valmiera» ir uzņēmums ne tikai Valmierā, bet tā filiāles ir arī Valkā, Smiltenē un Rūjienā, tad divi jaunie, komfortablie «Iveco» autobusi nonākuši arī rūjieniešu rīcībā. Plašāk stāsta Rūjienas autoostas vadītāja ARTA ŪDRE.

«Audzinātāj, bet kad Rūjienai ir vārda diena?»

Piekritīsiet, ka pilsētas svētki daudzviet jau ir pierasti, bet pilsētas vārda diena? Pašlaik, neskaitot Rūjienu, Latvijā to svin vien Auce. Bet kā aizsākās šī tradīcija Rūjienā? Pēc atbildes devāmies pie pilsētas izstāžu zāles vadītājas LĪGAS SILIŅAS.  Izrādās, ka viss aizsācies ar kāda maza zēna jautājumu. Neviens tagad pat vairs nezina šā ziņkārīgā zēna vārdu, bet interesants stāsts gan palicis.

Tā kā konkurss «Sakoptākais namīpašums Rūjienas novadā 2014» noslēdzās un tā nominanti apbalvojumus saņēma pērn vēlā rudenī, kad salnas un sals jau bija nokoduši vasaras godību, «Liesma» uz trim sakoptākajiem īpašumiem ciemos pieteicās tagad — ceriņziedu laikā.