Viņa būtu pašsaprotama kandidāte «vecās Eiropas» valstī ar stabilām varas tradīcijām, kur prezidenta amats vainago ilgu un veiksmīgu politisko karjeru. Taču mēs vēl mīlam meklēt laimeslāčus zoodārzos un citur. SANDRA KALNIETE necer ievākties Rīgas pilī — viņa grib, sportiski izsakoties, pacelt vēlēšanu latiņu augstāk.
26. aprīlī Valmieras teātrī notiks pirmizrāde Annas Brigaderes pasaku lugas «Maija un Paija» iestudējumam Reiņa Suhanova režijā un telpas redzējumā. Brigaderes pasaku režisors skatījis cilvēcisko attiecību, mitoloģiskās un dabas ciklu sakarībās, tālab tās mērķauditorija ir pamatskolas bērni, vidusskolas jaunieši un, protams, vecāki. Kopā ar Suhanovu pie izrādes tapšanas strādā videomāksliniece Katrīna Neiburga, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, komponists Oskars Herliņš, horeogrāfe Linda Mīļā, galvenajās lomās — aktieri Elīna Vāne (Maija), Rūta Dišlere (Paija), Inga Apine (Laima), Rihards Jakovels (Varis).
Koptajā mūzikas dārzā vienpadsmito reizi satikās Ziemeļvidzemes tautas muzikanti no septiņām grupām un trīs individuālie izpildītāji. Katrs kolektīvs bija saskaņojis uzstāšanās programmu, kā sirds jutusi, tāpēc patīkami un ieinteresēti bija klausīties skaņu saplūsmē izjustas un senas melodijas, jo tika domāts tieši par klausītāju. Par izdošanos, kopā muzicējot, uzmundrinājuma vārdus teica Burtnieku pašvaldības priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds un Latvijas Tautas muzikantu biedrības vadītāja Iveta Dukaļska, uzsverot pasākuma labā gariņa Irēnas Garās prasmi saņemt atbalstu no pašvaldības, kas saredz, ka muzikantos ir spēks.
Jaunā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola ir viens no cerīgākajiem jaunajiem pīlēniem Latvijas valdības krietni vien aizaugušajā pīļu dīķī, kura necaurredzamajā ūdenī lielā labsajūtā netraucēti plunčājas vecās pīles un pīļtēviņi. Jo viņiem veiksmes stāsts turpinās! Kā pagaidām izskatās, cerīgu nemieru savās nozarēs līdz ar atnākšanu atnesuši vien divi jaunā vecā Laimdotas Straujumas Ministru kabineta ministriju vadītāji no ZZS — jau pieminētā kundze Ekonomikas ministrijā un Guntis Belēvičs Veselības ministrijā.
Svētdienas pēcpusdienā pēc futbola turnīra noslēguma nācās izvēlēties — doties uz Kocēnu sporta namu, lai klātienē noskatītos florbola čempionāta pusfināla maču, vai to vērot tiešraidē Latvijas Florbola savienības mājaslapā. Izvēlējos otro variantu un ne mirkli to nenožēloju, jo jau ar spēles pirmajām minūtēm atklājās, ka līdzjutēju arsenālā nonākusi ugunsdzēsēju sirēna, ar kuras kaucināšanu līdz šim izcēlās basketbola kluba Valmiera karsēji, par apdullinošo troksni izpelnoties citu komandu atbalstītāju visai pamatotu kritiku.
Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» Resursu centrā notika praktiskas nodarbības romu bērniem un jauniešiem «Izglītība un brīvprātīgā darba iespējas Latvijā un pasaulē».
Kad saule iegriezusies ceļā uz vasaru un sāk dziedāt putni, Rencēnu pensionāru biedrības «Sapratne» biedri pulcējas kopsapulcē. Šī gada marts Latvijā ir citāds — 150. jubileja Aspazijai. Latvietei, dzejniecei, vairāku lugu autorei, kas pazīstama kā sieviešu tiesību cīnītāja, apliecinot to savos literārajos darbos. Par Aspazijas dzīvi un mīlestību pensionāriem stāsta kopsapulces ciemiņš — kādreizējā rencēniete, viena no Ploču ģimenes astoņām māsām Mirdza Lībiete. Šobrīd cēsniece — literāte, rakstniece, skolotāja.
Rīt Valmierā ieradīsies XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku žūrija, lai novērtētu Valmieras pilsētas, Kocēnu un Beverīnas novada deju kolektīvu sagatavotību. Diena nesolās būt viegla, jo kā vienmēr mūspusē ir ļoti daudz kolektīvu — kļūt par svētku dalībniekiem pretendē gandrīz četrdesmit dejotāju kopas.
Lielās Talkas pašvaldību konkursā «Pastāvēs, kas pārvērtīsies» iesaistījies arī Kocēnu novads. Iniciatīva nākusi no Dikļu pamatskolas vecāku padomes, kas arī rosināja sasaukt sapulci, lai kopīgi izspriestu, ko un kā darīt, stāsta novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājas vietniece KRISTĪNE LĪDAKA. Tā, visām novada un pagasta gudrajām galvām sanākot kopā, izsprieduši, ka unikāla vieta pagastā ir Neikenkalna Dabas koncertzāle un ka šī ir tā vieta, kas jāattīsta: «Ņemot vērā, ka dabas koncertzāle jau ir veidota uz dabas pamatiem, to jāturpina apaudzēt ar dabīgo. Koncertzāles teritorija ir publiska telpa, kur arī mašīnas braukā, tāpēc, lai to pasargātu, radās doma, ka vajadzīgs zaļo zonu sargājošs dabīgs dzīvžogs.»
Tik skaistas — lielas, košas, smaržīgas — narcises uz 8. martu bija nopērkamas puķu tirdziņā pie Valmieras autoostas. Tās — bērzainietes AUSMAS PURBĒRZIŅAS izaudzētas. Sarunājām, ka aizbraukšu ciemos, lai paskatītos, kas uzņēmīgās sievietes saimniecībā šopavasar notiek.