Šogad vides aktīvisti “uzbrukuši” vairākiem pasaulslaveniem mākslas darbiem – ar zupu vai putru apšļāktas Vinsenta van Goga, Kloda Monē gleznas Londonā, Vācijā, Romā u.c., aktīvistiem pēc tam pielīmējoties pie sienas vai, par laimi, iestikloto mākslas darbu rāmja ietvariem. Šāda rīcība ir kā skaļš kliedziens – planēta ir jāglābj tagad vai nekad! Tomēr radikāls protesta formāts var atgrūst daļu sabiedrības – pat to daļu, kas vides aktīvistu paustajai domai kopumā piekrīt. Iespējams, tādēļ Latvijas vides aktīvisti iedzīvotāju un lēmēju informēšanā par klimata krīzes problēmām pagaidām vēl izvēlas lēnprātīgākas metodes.

Gandrīz visiem patīk runāt par laikapstākļiem, gan komentējot meteorologa Toma Briča prognozes Latvijas Televīzijā, gan piesaucot kāda cita laika zīmju vērotāja paredzējumu. Tomēr klimata pārmaiņas nereti arī Latvijā liek saskarties ar parādībām, kas iepriekš maz piedzīvotas. Vai maz ir senču ticējumi, kas vēl šodien dabā piepildās? To centāmies noskaidrot, uzrunājot vairākus dabas bērnus – cilvēkus, kas dzīvo laukos, ir darbīgi, vērīgi un dalās savos novērojumos par dabas norisēm.

No 13. līdz 18. decembrim Melburnā, Austrālijā, Latvijas izlases sastāvā Valmieras Sporta skolas audzēknis Kristaps Miķelsons startēja 16. FINA Pasaules čempionātā peldēšanā.

Žēl, bet Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas maču savā laukumā pret allaž principiālajiem pretiniekiem no Liepājas valmierieši sagaidīja ar apslimušiem uzreiz diviem starta piecnieka basketbolistiem – vīruss bija pieveicis gan komandas kapteini Vēveri, gan saspēles vadītāju Nr. 1 Salenieku.

Kamēr valdībā iekļuvušie ministri vēl tikai pielāgo krēslus, kuros ērtāk sēdēt, nevaru neatgādināt, ka 14. Saeimas vēlēšanās realitātē uzvarētāja ir nevis «Jaunā Vienotība», bet gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), jo no pašvaldību krēsliem uz Saeimu vai valdību pa tiešo pārsēžas 25 politiķi. 

Pēdējo desmit gadu laikā man bija iespēja tikt pie miljona vairākas reizes. Tas nav noticis vienīgi manas vainas dēļ, jo man ir par maz ticības no debesīm nokritušai laimei un pārlieku liels aizdomīgums. 

Ceturtdien, 15. decembrī, norisinājās «Valmieras novada Jaunatnes gada balvas 2022» pasniegšana. Valmieras novadā plaši tiek veikts darbs ar jauniešiem gan pilsētās, gan mazāk apdzīvotās teritorijās. Jaunieši ir iesaistījušies dažādās aktivitātēs, pilnveidojot savas prasmes, zināšanas un veicot brīvprātīgo darbu.

Ziemassvētku dāvanu iesaiņošanai ik gadu tiek izmantots liels daudzums iepakojamā materiāla.

Nesen «Liesmā» jau tika rakstīts, ka konkursā «Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam» nominācijā «Bērnu un jauniešu iedvesmotājs» kategorijā «Individuāls sniegums» apbalvota Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas skolotāja SANDA DEISONE. Kad aicināju Sandu uz sarunu, viņa noteica, ka balvu saņēmusi viņa viena pati, bet to būtu pelnījusi visa komanda, kas organizē sporta spēles bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām «Mēs varam», tomēr sarunai piekrita.

Trešdien, 14. decembrī, Valmierā tika atklāts otrais publiski pieejamais bezmaksas pārtikas skapis, kur ikviens var ievietot pārtikas produktus vai tos izņemt, tādējādi samazinot pārtikas nokļūšanu atkritumos.