1881. gada 20. februārī Trikātas Vēžniekos pasaulē ieradās nākamais mūsu tautas ģenerālis, Latvijas neatkarības cīnītājs un armijas virspavēlnieks, kara ministrs, Latvijas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Balodis. 

«Aizsteidzas gads pēc gada, mainās viens pēc otra gadsimti, un līdzi tiem cilvēku paaudzes seko cita citai, izzūdot nebūtības vārtos. Ja tiešām kāds no aizgājējiem savas dzīves laikā darījis kaut ko lielu un cildenu tēvzemes un tautas labā, viņš paliek nemirstīgs, dzīvodams tālāk nākamo paaudžu piemiņā.

VALTERS JANSONS ir Valmieras Valsts ģimnāzijas absolvents, kas mācības turpina Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Viņš savu nākotni saista ar ģimenes mājām netālu no Mūrmuižas, attīstot kaut ko savu. Paralēli apmācībām viņš ir vieglatlēts.

Beverīnas novada sportisti Mārtiņš Plaudis (jauniešu konkurencē) un Krišs Meļņikonis (pieaugušo) aizvadītajā sestdienā izcīnījuši pirmās godalgotās vietas pirmajās šā gada sacensībās. 

Pavisam netradicionāli šogad notika ikgadējo Valmieras rotariešu stipendiju pasniegšana. Tā kā pandēmijas ierobežojumi liedz jauniešiem klātienē tikties ar Valmieras Rotari kluba biedriem, tad šoreiz izpalika savstarpējā iztaujāšana pie kopīgu pusdienu galda, taču stipendiju apliecinājumu pasniegšanas svinīgā ceremonija - aizvadītajā ceturtdienā pie Valmieras kultūras centra - tomēr notika!

Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis

Aplēses rāda, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2030. gadam sasniegs 8,5 miljardus, pakāpeniski pieaugs vidējās klases patērētāju īpatsvars. Šāds iedzīvotāju skaits ar nepieciešamo produktu un pakalpojumu pieprasījumu rada lielu spiedienu uz dabas resursiem, un turpmāk tas tikai pieaugs. Aprites ekonomikas modelis ir veids, kā mazināt resursu patēriņu. Nekas nedrīkstētu nonākt atkritumos, pretēji mūsu pašreizējās ieguves un patēriņa ekonomikas "ņemt-izmantot-izmest" pieejai. Un tomēr aprites ekonomika nav pašmērķis, tās būtība ir enerģijas, primāro resursu taupīšana un kaitējumu mazināšana attiecībā uz klimatu un dabu, apkārtējās vides piesārņojumu. Taču pastāv milzīgs risks, ka aprites ekonomikas patiesais mērķis lielai daļai komersantu un sabiedrības piemirsīsies, līdz ar to, ja mēs vēlamies ar šādu ekonomikas modeli uzlabot arī vides stāvokli, tad svarīgi ārēji uzraudzīt ekonomikas modeļa attīstību. Lai nesanāk tā, ka tikai klasiskie ekonomiskie rādītāji būs priekšzīmīgi, bet mēs turpat vien būsim sarunās par bēdīgo dabas stāvokli, piesārņojumu, enerģijas patēriņa virsotnēm un lobistu spiedienu uz dabas resursu intensīvāku izmantošanu.

Mērķim saražot un pārdot mūsdienu ekonomikā pamazām pievienojas ekoloģiskais aspekts. Nav runa tikai par otrreizējo pārstrādi, kad jaunās dzīves galā prece tomēr nonāk gružkastē. Ekodizains ir sistēmiska vides aspekta iekļaušana produkta radīšanā, skaidro Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) pasniedzējs Edijs Ābele. "Aprites ekonomikā ražotājs atbild par to, kā preci varēs utilizēt, vai tā ir videi draudzīga, kā tai var nomainīt atsevišķas daļas, nevis izmest visu laukā."

Nokļūšana «tai pašā kamerā, kur pirms 14 gadiem» (delfi.lv) nav gals, pat pieturpunkts Aivara Lemberga un viņa apkarotāju cīņā. Kļūs arvien interesantāk – varbūt tik ļoti, ka izmisīgi gribēsies dzīvot garlaicīgos laikos.

Gribu izteikt savas domas par 24. februāra Liesmā publicēto viedokli Bezatbildīgi vai maksimāli atbildīgi?, kurā izteikta kritika par CSDD rīkotajām drošas braukšanas dienām.

Kad rakstu šo viedokli, apmēram šajā laikā valdībā notiek asas batālijas starp ministriem par to, cik lielu brīvlaišanu no esošajiem pandēmijas dēļ pieņemtajiem ierobežojumiem ar 1. martu, kaut nu jau izskanējis viedoklis arī par jaunu slieksni – 8. martu, varētu dot mazajiem tirgotājiem un skaistuma kopējiem.