4. aprīlī no plkst. 19.00 Valmieras Kultūras centrā norisināsies Danču vakars ar Tautas mūzikas kopu «KamRadi» un Smiltenes folkloras kopu «Rudzupuķe».

Valdība turpina «risināt» iesīkstējušas valsts pārvaldes likstas pēc sev ierastā mustura – publikas nomierināšanai izveidojot varonīgi skanošu pļāpātavu.

Februāra beigās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma virzīt otrajam lasījumam likumprojektu «Grozījumi Izglītības likumā» par to, ka pamatizglītība turpmāk jāapgūst tikai klātienē, principā aizliedzot tālmācību no 1. līdz 9. klasei.

Trešdien, 26. martā, laikmetīgās mākslas telpā «Kurtuve» norisinājās Valmieras novada tūrisma konference «Ciemos igauņi», lai iepazītu igauņu tūristu ceļošanas paradumus tuvplānā.

Sabiedrībā arvien biežāk tiek uzsvērta mazkustīga dzīvesveida negatīvā ietekme, un viens no efektīvākajiem veidiem, kā rosināt būt aktīviem, ir veidot kvalitatīvu sporta infrastruktūru.

Kā informē Valmieras Attīstības aģentūra, apgrozījuma ziņā starp Valmieras novada uzņēmējdarbības nozarēm otrajā vietā ar 18% ierindojas vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

Piektdien, 21. martā, Valmieras uzņēmēju apvienības Ozols kārtējā kopsapulce notika izbraukumā – šoreiz kolēģus savā darba vietā, nesen ekspluatācijā nodotajā Latvijas valsts mežu Rietumvidzemes reģiona klientu centra ēkā, uzņēma Ozola biedrs un Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis.

Tā vienā teikumā var raksturot AIVARA BENUŽA daiļradi, kurš ir viens no redzamākajiem piecdesmitgadnieku paaudzes Latvijas metāla māksliniekiem.

Valmiera šobrīd ir tā vieta Latvijā, kur cilvēki grib dzīvot, tāpēc pilsētā iegādājas dzīvokļus vai tos īrē, kā arī visai intensīvi būvē privātmājas.

ZIŅAS 

Senākās ziņas par tolaik Straupes draudzē ietilpstošajai Ķieģeļmuižai piederoša kroga pastāvēšanu Rīgas – Valmieras lielceļa malā vietā netālu no Ķieģeļmuižas un Kokmuižas robežas, domājams, rodamas 1638. gada Vidzemes arklu revīzijas protokolos, kuros Zīlānu pagasta (Sylan Paggast) zemnieku vidū minēts Kroģīša Pēteris (Krogit Peter), kas saim­nieko uz ¼ arkla zemes, dod nodevas un iet klaušās pie Rubenes mācītāja.[1] Krogs revīzijas laikā nepastāv – visdrīzāk izpostīts nesenajos karos – bet saimniecības nosaukums (Kroģītis) ļauj pieņemt, ka tāds tur senāk bijis.