Pagājušajā ceturtdienā Latviju piemeklēja, iespējams, trešais nopietnākais svešzemju dronu ielidojums mūsu valsts gaisa telpā, pārkāpjot Latvijas robežu no agresīvās kaimiņvalsts Krievijas puses.

«Kad pateicu, cik man gadu, viņa pagriezās un aizgāja.» Tā nesen telefonsarunā stāstīja kāds mūsu novada seniors no Rūjienas.

Apzinoties, ka saliedēta kopiena, kas spēj par sevi parūpēties arī krīzes situācijās, ir būtisks sabiedrības un valsts noturības pamats, Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu/ Vidzemes pilsonisko kompetenču centru un Zemgales NVO centru no 2025. līdz 2029. gadam īsteno visaptverošu programmu vietējo kopienu pašorganizēšanās, sadarbības un līdzdarbošanās, kā arī sabiedrības noturības prasmju stiprināšanai Latvijas teritorijā – «Drošas kopienas». 

Jākoncentrējas ne tikai uz ekonomisko ilgtspēju vai vides ilgtspēju, bet kopumā uz ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā gan sabiedrības intereses, gan vides aizsardzību, gan ekonomisko attīstību. Tāds bija vadmotīvs Liepājā sarīkotajā starptautiskajā Jūras sinerģijas forumā, kura diskusiju centrā bija zilās ekonomikas attīstība Baltijas jūrā, meklējot risinājumus, kā vienlaikus attīstīt atjaunīgo enerģiju un saglabāt jūras ekosistēmu.

Jūras aļģes – bieži vien kā nevēlams krasta piesārņojums uztverta biomasa – patiesībā var kļūt par vērtīgu izejvielu dažādu produktu ražošanā. To savos pētījumos apliecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas akadēmijas pētniece Karīna Bāliņa, kura fokusējas uz makroaļģu ilgtspējīgu izmantošanu.

Viņš kā galvenais treneris šosezon ar Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas komandas basketbolistiem jau izcīnījis galvenās trofejas divos nopietnos turnīros, taču pa gaisu nelido, jo, viņaprāt, vēl viens darbiņš – Optibet Latvijas čempionāta finālsērija – priekšā. Šodien Liesmas viesis KASPARS VECVAGARS, gados jauns, bet ļoti pragmatisks savos spriedumos un ambiciozs nākotnes plānos.

Mikiņš pie māmiņas

«Valmierā, Burkānciemā, piedzima vismīļākais kaķītis pasaulē – Mikiņš. Viņš bija pūkains, ziņkārīgs, ar acīm, kas mirdzēja kā rīta rasa.

Bieži par suņa raksturu runājam tā, it kā tas būtu nemainīgs un jau iepriekš noteikts, tomēr tas veidojas nepārtrauktā procesā, un cilvēkam tajā ir būtiska loma.

Burvīgajās maija svētku brīvdienās, 2. un 3. maijā, visādi citādi rimtajā un ikdienā klusajā Mazsalacā bija liels ļaužu pieplūdums.

Latvijas valsts svētku dienā 4. maijā Valmieras regbija kluba Fēnikss spēlētāji aizvadīja savu pirmo 2026. gada Latvijas čempionāta sezonas spēli.