Maija sākumā norisinājās pieredzes apmaiņas braucieni uzņēmējiem uz koka māju un mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Latvijā un Igaunijā. Tajos piedalījās Vidzemes uzņēmēji kopā ar nozares pārstāvjiem no Igaunijas. Paralēli izpētes vizītēm dažāda mēroga organizācijās uzņēmēji secināja, ka reģionā nepieciešams vienots sadarbības tīkls visiem nozares pārstāvjiem.
10 gadus Lielbritānijā reģistrētās labdarības biedrības «Giving for Latvia» brīvprātīgie (Londonā dzīvojošie latvieši) rīko dažādas akcijas un pasākumus, lai palīdzētu grūtībās nonākušajiem visā Latvijā. 10. maijā notika kārtējais pasākums — izsole, kurā tika izsolītas visdažādākās Latvijas un Anglijas cilvēku, kā arī citu atbalstītāju dāvinātās dāvanas ar vienu mērķi — 100% izsolē savāktā summa nonāks bērnu un jauno māmiņu krīzes centru un bērnu ar speciālām vajadzībām biedrību Latvijā atbalstam. Šogad izsolē saziedota 7081 sterliņu mārciņa.
Latvijā ir arvien vairāk pašvaldību, kuru vadībā kopš neatkarības atjaunošanas nekas nav mainījies. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kuras atbildībā ir pašvaldību darba pārraudzība, pašlaik cīnās ar opozīcijas līdzdalību ievērojami ierobežojošiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Dažās pašvaldībās diemžēl iemeties autoritārisma vīruss, un vīrusi, kā zināms, ir lipīgi. Saeimas Valsts pārvaldes komisijas izstrādātais «Vietējo pašvaldību referendumu likums» piedāvā nelielu pretpoti.
Ir 4. maija priekšvakars, Neatkarības svētki, bet manī vārās netaisnības velniņš. 1996. gadā bijusī Valmieras rajona padome piešķīra man politiski represētās personas statusu, tajā pašā laikā tika dibināta Valmieras Politiski represēto biedrība, kurā gan es no pirmsākumiem vēl nebiju iesaistījusies. 2000. gadu sākumā biedrības dibinātāja Daina Krēpause centās apvienot visus apkārtējo pagastu politiski represētos biedrus, uzrunāja, palīdzēja daudziem jau veciem cilvēkiem. No tā laika esam palikuši tikai kādi 5 — 6 dalībnieki, lai gan tajā laikā apkārtnes pagastos bija daudz vairāk represēto nekā pašlaik.
Angliskais jēdziens pride parade (lepnuma demonstrācija) mūsmājās, kur tas ir apcirpts līdz analfabētiskam žargonvārdam «praids»*, tiek saistīts tikai un vienīgi ar homoseksualitāti. Taču vajadzība, griba un tradīcijas publiski izrādīt savu pašapziņu un saliedētību ir daudzām sociālām, etniskām vai kopēju interešu grupām.
Sajūtu parka atpūtas kompleksa vadītāja ILUTA URBANOVIČA nesen ir atgriezusies no sev tik tuvās Gruzijas. Tur acu skatam kalnu kores bijušas tik ierastas kā mūsmājās pieneņu pļavas. Ar Ilutu mēs runājām par prieka kalniem un sajūtu takām, kā uz šīm prieka virsotnēm iet. Ilutai tas ir izdevies, lolojot bērnus, darot darbu, kas tīk, dzīvojot no sirds. It kā pavisam vienkārši.
Nereti gadās, ka, kļūstot par vecākiem, mēs mainām ne tikai savu dzīvi, bet vēlamies daudz paveikt pašu un citu bērnu priekam. Šīs domas vadītas, rosās arī jaunās māmiņas Apvienotās mākslinieku studijas darbnīcā.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā 8. maijā norisinājās Jauno mediķu akadēmijas Valmieras filiāles noslēguma pasākums, kurā pulcējās jaunieši no Valmieras. Visa mācību gada garumā RSU docētāju un ārstu vadībā viņi iepazina mediķa profesiju un guva pirmo ieskatu traumatoloģijā, ķirurģijā, anestezioloģijā, stomatoloģijā, rehabilitācijā, māszinībās un citās jomās.
Nupat Saeimā dzirdētas runas par kārtējām pārmaiņām Latvijas kalendāra sarkano dienu sarakstā — esot kaut kādi viedokļi 1. maiju iemainīt pret kādu citu datumu jau gada nogalē. Iespējams, patriotiskāku, iespējams, latviskāku. Nebūs tik vienkārši! Vispirms jau tāpēc, ka šī oficiālā brīvdiena sakrīt ar būtiskas sabiedrības daļas — spiningotāju — īpašiem svētkiem: līdaku makšķerēšanas/spiningošanas no laivas sezonas atklāšanu. Un katrs sevi cienošs spolē tinējs 1. maijā atklāj līdaku sezonu, nekavējot ne stundu no sava maizes darba!