Par terorismu pēdējā laikā rakstīts un runāts ir daudz. Visticamāk, katram no mums ir izveidojies savs priekšstats par to, kā vajadzētu izskatīties «statistiski vidējam teroristam». Turklāt lielai sabiedrības daļai teroristi un migranti pēc būtības šķiet sinonīmi.
Pagājušā gada sākumā Eiropas parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā atsākās diskusijas par «Reģistrēto ceļotāju programmu». Tā paredz uzlabot personas identitātes pārbaudi, izmantojot sejas attēlu kopā ar pirkstu nospiedumiem un citiem biometriskiem datiem. Sākotnējā iecere tādu ieviest bija, lai atvieglotu ES ārējo robežu šķērsošanu ceļotājiem no trešajām valstīm, kuri tiktu pakļauti pārbaudei jau pirms ierašanās pie robežas.
Reģionālās darba vizītes laikā Valmierā labklājības ministrs Jānis Reirs skaidroja Latvijas pensijas sistēmu, tās plusus un problēmas un norādīja, ka viens no lielākajiem darbiem, kas jāizdara 2017. gadā, ir pensiju apmēra palielināšana cilvēkiem, kuri strādājuši garu darba mūžu, bet saņem niecīgu vecuma pensiju.
Otrdien Valmierā viesojās pārstāvji no Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) un portāla Latvija.lv, lai informētu par jaunumiem e-pakalpojumu pieejamībā un to attīstību Latvijā.
Par tām Burtniekam viņnedēļ īsā sarunā pastāstīja Zemkopības ministrijas Nekustamo īpašumu Vidzemes reģionālās meliorācijas nodaļas Valmieras sektora vadītājs ULDIS PODNIEKS.
17. marta pēcpusdienā Burtnieks pabija Ēvelē, kur pašā ciemata centrā namā ar zīmīgu adresi Krustceļi mitinās un pirmo gadu darbojas pagasta pensionāru biedrība Kadiķis.
Atskatoties uz saviem deviņiem gadu desmitiem, viņš atzīst: «Atmiņas pagarinot dzīvi. Es to sajutu ar sirdi un prātu, kad mēģināju vēlreiz pārstaigāt savu darba mūžu, kurā netiku sevi žēlojis. Ceru, ka mana darbošanās deva gandarījumu ne tikai man, bet arī visai sabiedrībai, bet par to jāspriež citiem.» Burtniecietis ANATOLIJS KINDZULIS nule atzīmēja savu 90. dzimšanas dienu.
Viņsestdien, kad saulīte gluži vai staigāja pa zemes virsu, Burtnieks pabija divos novada pagastos, kur jau tradicionāli interesanti izvēršas Satiec savu meistaru dienas pasākumi.
Patiešām, nupat īstais laiks sēsties uz motocikla, lai ar saprātīgu ātrumu uz apžuvušajām šosejām baudītu īstu pavasari. Vakarrīt Radio Skonto ēterā no reāla motocikla lietotāja Valda Meldera dzirdēju dažas labas lietas par motociklistiem. Tā pirmā — kaut arī Latvijā ar katru gadu šo divratu motorizēto transporta līdzekļu kļūst vairāk, krītas ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto motociklistu skaits. Te nu gan prasās piebilst: ja ar motociklu, visbiežāk ar tā saukto šosejas žileti, tiešām kaut kur trāpa, tad ar ļoti smagām sekām braucējam... Tā otrā lieta ir japāņu atziņa nevis no samuraju laikiem, bet no mūsdienām — tie astoņdesmitgadnieki(!), kuri pārvietojas ar motocikliem, apķērības ziņā esot par trešdaļu apsviedīgāki nekā viņu vienaudži pie auto stūres. Secinājumus, mīļie, izdariet paši!
Vai jūs zināt, kas ir Varavīksne?
Protams, to taču zina katrs!
Bet vai jūs zināt, ka Varavīksne dzied?
Nē, varavīksne vizuļo, spulgo, laistās, bet nedzied taču! Kurš gan ir dzirdējis, ka varavīksne dzied?!
Bet es esmu dzirdējusi, ka Varavīksne dzied, dziedāju tai līdzi.
Kas tā ir par varavīksni, kurai tu dziedāji līdzi?
Tā ir latviešu Varavīksne, un atrast to var Sibīrijā, Omskas apgabala Augšbebru ciematā. Šogad latviešu folkloras ansamblis «Varavīksne» svinēja 30 gadu jubileju, un Baškīrijas latviešu folkloras ansamblis «Atbalss» bija ieradies, lai to apsveiktu.