Nupat veselu nedēļu Valmieras pagasta kultūras namā bija skatāma Vidzemes mednieku dižāko trofeju izstāde, pirms tam eksperti izvērtēja nomedīto dzīvnieku ragus, ilkņus un galvaskausus, sadalīja medaļas cienīgākajiem eksponātiem. Kā jau tas šādās reizēs notiek, tika izveidots arī izstādes katalogs.
Sestdien un svētdien Jelgavas pilsētas kultūras namā un Jelgavas Mūzikas vidusskolā notika Starptautiskais pūtēju orķestru konkurss Baltic Open un IX Latvijas pūtēju orķestru konkurss.
Joku dienai mēs tā kā būtu pāri, taču visumā aprīlis un pavasaris vispār ir tāds laiciņš, kad starp satiksmes dalībniekiem var atrast vienu otru spēkratu ar kādu dīvainību. Šoreiz Rūcamlapā padalīšos ar dažiem vērojumiem — gan pilnīgi svaigiem, gan teju gadu veciem.
Līdz oficiālās motosezonas atklāšanai vēl trīs nedēļas — šogad tā plānota sestdien, 29. aprīlī. Tomēr pavasarīgi siltais laiks jau iztriecis no šķūnīšiem, pagrabiem un garāžām mazos rūcinātājus — puikas un arī dažu labu spriganu skuķēnu ar sīkajiem smirģeļiem mopēdiem un motorolleriem. Līdz ar to satiksmes dalībnieku vairāk, vairāk arī dažāda kalibra problēmu ar divriteņu motorizēto braucamrīku vadītāju sastrādāto.
Faktiski par pirmo 20. gadsimtā Latvijā izgatavoto motociklu jāuzskata Rīgas divriteņu fabrikā A.Leutner&Co 1903. gadā sērijveidā ražot sāktais motocikls ar nosaukumu Rossija. Jo tas reizē bija arī visā Krievijas impērijā tapušais motorizētais divratu spēkrats. Ap to pašu laiku Rīgā tapa arī trīs riteņu motocikls jeb tricikls. Ar rossijām brauca ne tikai Krievijā, bet šos motociklus tirgoja arī vāciešiem, beļģiem un somiem. Fabrika A.Leutner&Co 1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, no Rīgas tika pārcelta uz Harkovu un Latvijā beidza pastāvēt.
29. martā tika oficiāli sākts Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb tā dēvētais Brexit process. Lai ko arī apgalvotu apvienotās Eiropas visa veida atbalstītāji, šāds lēmums ir apzināta britu izvēle, kas viņiem bija jāizdara jebkurā gadījumā, — savulaik Lielbritānija pievienojās ES ar dažādām izņēmuma tiesībām, bet ES integrācijas procesi sāka nonākt atklātās pretrunās ar šīm tiesībām.
Mana atbilde uz «Latvijas Avīzes» jautājumu «Kā nekļūt par algādžiem savā zemē»
Tuvojoties vienalga kura līmeņa vēlēšanām, daļā sabiedrības allaž virmo tāds kā saspringums, neziņā svārstoties, kuram laimes lācim uzticēties un kuru nežēlīgi atmaskot. Taču arī pašas konkurējošās firmas, lai tautai nenāktos garlaikoties, mēdz piemest priekšvēlēšanu kaislību pavardam pa kādai piepeši atklātas patiesības pagalītei, no malas noskatoties, cik tās gaiši deg.
AS «Lauku Avīze» tematiskajā avīzē «Sēja un raža 2017» par šo nedēļu teikts: «Stādāmais laiks atkal ir klāt. 3. un 4. aprīlī — ziedu dienās — sēj, piķē un pārstāda vasaras puķu stādus. 5. aprīlī — lapu dienā — stādiem sēj kāpostus, puravus un pākšaugus, bet agrāk iesētos piķē un pārstāda. Sēj salātus un skābenes. 6. un 8. aprīlī — augļu dienās — piķē un pārstāda tomātu un paprikas stādus. Un tad — 10. aprīlī — ir gada 100. diena, kad saskaņā ar tautas ticējumiem jāsēj zirņi, lai tie nebūtu tārpaini.»
Projekts Satiec savu meistaru sestdien sauca kopā visās Latvijas malās, Sēļu pagastu ieskaitot.