Reiz, vēl jaunībā, bija man paziņa — tagad Latvijā pazīstams arhitekts, kurš perfekti prata sadalīt līdzcilvēkus — cilvēkos un sūdabrāļos. Jāsaka, tie otrie bija nospiedošā pārsvarā. Bet tas jau bija tais senajos laikos, kad aiz stūra glūnēja brālis Rekets, bet maizi deva tēvocis Kooperatīvs.

Sestdien Rūjienā ienāks svētki, un bez lielā šķelmja Karlsona vēlēšanās par trīsdesmit tortēm un vienu svecīti — nekā! Jo speciālās pirmsskolas iestādes Vārpiņa 30. dzimšanas diena, kā visas iepriekšējās, ir jānosvin  it īpaši.

Šoreiz gan pavasari vēstošo putniņu lietoju vien salīdzinājumam, stāstot par pasākumu, kas viņpiektdien notika Valmieras pagasta lidlaukā un kam, visticamāk, būs turpinājums — nākamajā ziemā.

Latvijas plašsaziņas līdzekļos pašlaik nepelnīti maz uzmanības tiek veltīts vēl vienam Eiropas nosacīti «karstajam punktam» — Grieķijai, kurā pašlaik notiek procesi, kas noteiktas apstākļu sakritības gadījumā var sagraut visu eirozonu kā kāršu namiņu, vēl jo vairāk tādēļ, ka Grieķijas jaunā valdība pašlaik darbojas pēc principa: «mums nav ko zaudēt, tikai mūsu važas».