Šodien Valmieras teātra Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisora Mārtiņa Eihes iestudētā Gunāra Priedes luga «Smaržo sēnes».

Čižu, čižu, vižu, važu,Ziemassvētkus sagaidot!Kas nečižu, kas nevižu,Tam neauga gari lini.Šāda tautas dziesmiņa iečivinājās prātā, skatot vakar jau rīta agrumā Mūrmuižā pie iedzīvotājiem atbraukušo Ziemassvētku tirdziņu. Nezinu īsti, kas ir  čižu, kas ir važu, bet šajos vārdos sadzirdu pat nedaudz burvības, kas vēsta par rosību, aktīvu darbošanos.

Gada nogalē ikvienam no mums ir vēlme atskatīties uz šī gada padarīto, piedzīvoto un sasniegto. Galerijas Laipa gads ir bijis gana krāšņs un noteikti viens no darbīgākajiem – notikuši divi mākslas plenēri, kuru rezultātus turpinam rādīt lielākās un mazākās izstāžu zālēs un divos unikālos 2016.gada kalendāros. Ieviesta jauna tradīcija – Kārlienas pagalma svētki, kuri notika otro reizi un ar katru gadu saņem aizvien lielāku apmeklētāju sajūsmu. Izstādes, projekti un jaunas tikšanās, kuras ļauj mums augt un attīstīt savas prasmes mākslas notikumu organizēšanā.

Reiz dzīvoja eglīte un zaķis. Labi dzīvoja. Līksmi, priecīgi. Zaļā mežā. Eglīte auga, zaķis lēkāja.Kādudien staigāju pa mežu un satiku zaķi.

Noslēdzot šo gadu un tēmu par Valmieras apvienoto amatnieku biedrības ievērojamiem amatniekiem, gribētos nedaudz pastāstīt par kādu «garšīgu» amatu. Valmieras muzeja krājumā glabājas liecības par Jāņa Eiduka maiznīcas darbu 20. gs. 30. gados. 1993. gadā viņa atraitne Šarlote Eiduka (dz. Ziemane) nodeva Valmieras muzeja glabāšanā 49 priekšmetus, kas saistīti ne tikai ar Jāņa Eiduka darbu un privāto dzīvi, bet arī ar Valmieras amatnieku biedrību, tais skaitā fotogrāfijas, biedrības biedru saraksti, Meistaru diplomi un vairākas personīgās mantas. Kāzu ielūgumā teikts, ka abi laulājušies Valmierā, 1936. gada 13. septembrī.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā jeb Gaismas pilī izskanēja Grega festivāls, kurā piedalījās  pasaulslavenās bērnu grāmatas «Grega dienasgrāmatas» autors Džefs Kinnijs. Tikšanās ar viņu bija izcīnījuši tie Grega fani, kuri veiksmīgi piedalījās iepriekš izsludinātā plakātu konkursā,  – vairāki simti bērnu no visas Latvijas.

"Goda valmierieši 2015" savai pilsētai decembrī.

Četri brāļi, visi kopā dzied un spēlē orķestrī. Tas bija kaut kas maz redzēts pat tajos gados, kad «dzīvā» mūzika publiskās ballēs un mājas viesībās nebija retums. Miglavi — Argods, Paulis, Edvīns un Valdis — Rūjienas pusē bija visai populāri. Pa reizei piesaistot kādu no tuviniekiem, mazais un sirsnīgais orķestris spēlēja uz nebēdu. Muzicēja arī Ingas Utenas televīzijas «Spietā» dziedošo ģimeņu konkurencē, Mazsalacā ieguva pirmo vietu un piedalījās finālā Rīgā, kur vietas gan vairs nedalīja.

Pēc nedēļas viņš, oktobrī savas kuplās ģimenes lokā nosvinējis apaļus 70, Rīgā Latvijas Gada balvas sportā 2015 ceremonijā saņems balvu Par mūža ieguldījumu. JĀNIS SILIŅŠ to godam pelnījis gan par savu trenera darbu klasiskajā riteņbraukšanā, ieliekot pamatus Arvja Pizika un Aināra Ķikša vēlākajiem olimpiskajiem startiem, gan par ieguldījumu BMX sistēmas izveidošanā Latvijā, tās triumfs ir Māra Štromberga divas olimpiskajās zelta medaļas Pekinā un Londonā. No mūsu sarunas krietnu piecu stundu garumā varētu pilnu Liesmu pierakstīt, tāpēc Valmierietī šoreiz tikai pats būtiskākais, vairāk izgaismojot tieši Jāņa gaitas BMX ceļā. Manuprāt, ļoti zīmīgo Kolumbu virsrakstā man rītā, kad posos ceļā pie Jāņa uz Lejas Ruķiem, kas Strenču novadā, tikai 8 kilometrus no Jāņa dzimtās Smiltenes ieteica kāds pilnīgi ar BMX nesaistīts vīrs.

Nesen uz ielas redzēju vīrieti gados nesam palielu režģotu  būri — papagailim, kanārijputniņiem vai kādai citai dzīvībiņai. Domājams, ka jaunais mājoklis ir Ziemassvētku dāvana kādā mājā vai dzīvoklī ļoti vajadzīgam iemītniekam, kurš, iespējams, ir vissirsnīgākais laba rīta vēlētājs un draudzīgākais mājās sagaidītājs pievakarē.