Vakar 2018. gada valsts budžeta portfelis no Ministru kabineta pārceļoja uz Jēkaba ielas namu, kur tagad valdībā sarēķinātos nākamā gada izdzīvošanas algoritmus pārbaudīs un vētīs 100 gudrās galvas Saeimā. Jāatzīmē, ka pilnīgi jaunos apstākļos — pirmo reizi pēc daudziem gadiem bez tā dēvētajām deputātu kvotām. Ja par galvenajiem Latvijas skaitļiem 2018. gadā, tad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu daļā plānots 8,751 miljards eiro, bet izdevumos — 8,952 miljardi eiro. Deficīts — 201 miljons eiro.

Policija kārtējo reizi griežas pie sabiedrības ar aicinājumu palīdzēt noskaidrot, atpazīt iespējamo noziedznieku vai pat tādu, kas par nozieguma izdarīšanu ir vēl tikai aizdomās turamais. Ļoti bieži, arī šoreiz, šāds aicinājums izskan par jau pasen, kaut kad vasarā, pirms vairākiem mēnešiem bijušu noziegumu. Maz gan ticams, ka būs kāds ar tik pārsteidzoši labu atmiņu, ka atcerēsies, kāda cepure galvā vai soma pie rokas bija vakara krēslā skrejošam vai steidzīgi ejošam vīrietim. Tas pats sakāms par aculiecinieku meklēšanu pirms mēneša vai pat ilgāka laika notikušam smagam satiksmes negadījumam. Vai ceļu policisti jau notikuma vietā uzreiz nevar novērtēt, ka izmeklēšanā var rasties problēmas un būs tikai labāk, ja kaut ko varēs pastāstīt arī kāds aculiecinieks?

Trešdien Valmieras tehnikumā notika tradicionālais forums «Valsts atbalsta biznesu», kurā kārtējo reizi uzņēmēji guva informāciju par pieejamo un plānoto valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai, kas pašlaik ir vairāk nekā 400 miljoni eiro. Ekonomikas ministrijas, Attīstības finanšu institūcijas Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopīgi rīkotajā pasākumā piedalījās samērā kupls interesentu skaits.

Septiņi kopienu fondi ar saviem parakstiem apliecinājuši apņemšanos turpināt Kopienu filantropijas attīstības programmu.

Lattelecom darbu sācis pirmais uzņēmuma klientu atbalsta robots Anete, kas ar sabiedrības līdzdalību un sarunām mācās virtuāli sniegt palīdzību latviešu valodā. Aneti radīja Lattelecom darbinieki iekšējā inovāciju programmā, sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumu Tilde. Pirmajā dienā jau vairāk nekā 300 cilvēki sarunājušies ar jauno palīgu, uzdodot vairāk nekā 4000 jautājumu. Sarunu biedri gan pārbaudīja Anetes spēju atbildēt uz jautājumiem par Lattelecom, gan centās pārliecināties par tās atjautību.

Pēc novada domes priekšsēdētāja Māra Zvirbuļa ierosinājuma runājām par Abula atveseļošanu, kā arī mežu izstrādātāju attiecībām ar to zemju un ceļu īpašniekiem, pa kuriem tiek izvesti kokmateriāli no cirsmām. Sarunā iesaistījās arī biedrības «Beverīnas ūdeņi» vadītājs Jānis Švēde un Ilze Dauvarte, kura saimnieko Abula krastā.

Stāsta Trikātas kultūras nama vadītāja SARMĪTE KANAŠNIECE:

Tā nu sanāca, ka pie Baibas un Imanta Kaužēniem ciemojāmies lietainā dienā, kad «Lazdkalnu» plašajā, rūpīgi iekoptajā dārzā (ne velti šī gada konkursā tas atzīts par skaistāko) rudens jau bija ieviesis savu kārtību un košākas krāsas varēja manīt vien hortenzijās, čaukstenēs, viršos. Izstaigājām pa slapjo zāli un gājām iekšā, kur mājīgā krāsns siltumā apsēdāmies, lai pakavētos atmiņās. Un izrādījās, ka atceramies tos pašus notikumus, tos pašus cilvēkus.

Jau devīto gadu Latvijas Radio 2 turpina misiju — apzināties un stiprināt latvisko identitāti, tāpēc šogad koncertu ciklā Ar cieņas apliecinājumu savai zemei un rotaļīgu vieglumu mūzikā valsts svētku mēnesī pie skatītājiem dosies jauns koncertuzvedums Dod, Dieviņi. Ar dziesmas, dejas, maģisko spēka vārdu klātbūtni, video un gaismu partitūrām, īpašu skatuves scenogrāfiju un apģērbu zīmola MAYRA gatavotiem tērpiem koncertuzvedums veidots kā cilvēka mūža ritējuma atspoguļojums, akcentējot visas tās senās vērtības, kas arī šodien liek justies piederīgam un lepnam par mūsu zemi un tautu.

Pēdējā laikā TV ekrānos reklāmpauzēs regulāri gar acīm noņirb kaut kur redzētas atraktīvas ceļa zīmes ar asprātīgiem uzrakstiem. Nu, vismaz šo tekstu autori tādus domājas savus garadarbus esam. Tīri subjektīvi man ir pretenzijas tikai pret vienu, un kā par nelaimi tieši ar šo novēlējumu beidzas TV pauzīte: — līdz krustojums mūs šķirs... Dzirdot šādus vārdus, lai piedots, prātā iezogas doma par likteņupi Stiksu. Ne vairāk, taču arī ne mazāk... Vai nu tā gluži vajadzēja?