Laubīte pilna ar jāņuzālēm, spaiņos stāv ozola zari, šur tur pa māla vāzēm dārza ziedi, kurus arī varot iepīt greznos vainagos. Tā šajās dienās izskatās rūjienietes ANTRAS KRASTIŅAS dārzā. Viņa kopā ar ģimeni jau sešpadsmito vasaru Līgo laiku, kā pati smej, sagaida, taisot biznesu. Krastiņu vainagus un zāļu pušķus labi iecienījuši valmierieši. Pērn Valmieras tirgū Līgo svētku laikā notirgoti desmitiem vainagu, arī biezie, kas pīti no rudzupuķēm. Izandelēti daudzi pušķi.

Piecpadsmit gadus vecā SOFIJA KALNIŅA jau pērnajā vasarā  iepriecinājusi daudzus rūjieniešus un mazpilsētas viesus. To meitene gatava darīt arī šovasar. Viņa piemājas pļavās labprāt plūc raspodiņus, pelašķus, gaiļbiksītes, asinszāli. Sofija tēju izkaltē, liekot žūt uz lina dvieļiem, tad kārto glītos papīra maisiņos un priecājas, ja kāds viņas vākto  zāļu tēju iegādājas.

«Sakoptākā lauku viensēta ar pieguļošo teritoriju» — šajā nominācijā, vērtējot sakoptākos īpašumus novadā, pērn  tika godinātas «Vecpunkas» Jeru pagastā un čaklā Mellupu dzimta.

Jeru pamatskolas skolotāji Sintija un Valērijs Markini  dzīvo mantotā īpašumā «Jaunstirnas». 

Otrdien ar komēdiju Klusumu! Notiek izrāde un ballīti sezonu beidza Valmieras teātris. Šā darba gada laikā nospēlētas 309 izrādes gan Valmierā, gan dažādās Latvijas vietās, bet Jūlijas jaunkundze arī Luksemburgā. Kopumā tās redzējuši 52482 skatītāji. Ballītes sākumā tika sveikti visvairāk nodarbinātie aktieri, kuri šosezon nospēlējuši vairāk nekā 100 izrādes. 60 gadu jubilejā sveica arī Nikolaju Ērgli, kas ilgus gadus teātrī spēlējis nozīmīgas lomas.

Sestdien, 20. jūnijā, pl. 20.30, īsu brīdi pirms Vidzemes Dziesmu dienas dižkoncerta, kurā uzstāsies 650 jaukto un sieviešu koru dziedātāji, 120 pūtēju orķestru dalībnieki, kā arī tradicionālās mūzikas grupas un kokļu ansambļi, Dikļos pie Neikenkalna dabas koncertzāles esošajā Sidraba birzī notiks mākslinieka Ivara Mailīša dabas objekta «Skaņu birzs» atklāšanas pasākums.

Automīļu iecienītākajā un nozarē vecākajā Latvijas interneta portālā iAuto.lv, kas nupat kāpj iekšā jau 15. darbības gadā, atradu kādu skarbu braucamo ar veselu lērumu bilžu. Zinu, ka ne visi Rūcamlapas lasītāji ir draugos ar globālo tīmekli (dažādu iemeslu dēļ), tāpēc atļaušos arī šos ļaudis palutināt.

Vai Latvijā atkal būs ekonomiskā krīze? Naivs jautājums. Būs, kur nu paliks! Sporta terminoloģijā runājot, ekonomiskās sacensības turnīrā, mūsu izcīnītā vieta atbilst mūsu potenciālam. Plāns komandas budžets, vāja komandas sadarbība, neveiksmīga treneru izvēle, un korupcijas ēna spēļu totalizatorā veido negatīvu spēļu bilanci. Treknie gadi vai pēckrīzes atdzimšana ir tikai tāds ES fondu vitamīnu un starptautisko aizdevēju dopinga rezultāts. Mūsu vieta ir otrajā līgā. Varam parādīt labu spēli, varam dažkārt uzvarēt, bet augstākā līga ir rezervēta citiem. Pie tā jāpierod.

Nekas viņu nav tik spēcīgi uzrunājis kā jūra. Tās plašums, vējš. Jūra ir valmierieša ĒRIKA TOMSONA ilgošanās. Reiz piepildīta, bet tad mirklī aprauta. Viņš izlolojis un piepildījis arī sapni par ģimeni. Kopā ar sievu Ainu uzaudzinājis divas meitas — Daci un Daigu, kurām tepat pilsētā, vienā zemes placī, uzcēlis katrai pa mājai. Ērikam ir vēl kāds sapnis. Ja likteņa dzirnas mals tāpat kā vēlas sirmā pārcēlāja sirds, tad viņš sagaidīs Latvijas simtgadi. Un tad pēc pusotra mēneša, pašā gadu mijā, nosvinēs savu 100. dzimšanas dienu. Zinām taču, ka nekas nav neiespējams, ja cilvēks ko patiesi vēlas.

Vispirms sākšu ar atvainošanos — līdz aizpagājušajā Valmierietī lasītājiem sasolītajām pirmskara Valmieras būvgaldnieka Pētera Priedīša paša foto un mazdēlam Viesturam atstāto relikviju bildēm vēl neesmu ticis, vienkārši bija izkritušas no galvas... Tāpēc solos čakli ēst biezpienu un rūpēties par savu solījumu izpildi turpmāk! Vēl viena ziņa Priedīšu sakarā — daudz laba stāstāma par metālista, arī Pētera Priedīša, meistarstiķiem, izgatavojot dažādas ļoti specifiskas medicīnai vajadzīgas ietaises, esot Valmierā pazīstamajam dakterim Viktoram Karpovam. Iespējams, tur sanāks kāds labs materiāls Valmierietim, taču tas gan nebūs no Koka darbu sērijas.