Lai cik bēdīga un bezperspektīva daļai Latvijas sabiedrības šķiet dzīve mūsu mazajā valstiņā, izrādās, viņi, depresijas māktie un projām braukšanai/lidošanai koferus kravājošie, pamatīgi alojas. Skats no malas rāda Latvijā pavisam citu ainu! Ir tāda interesanta lieta, ko izveidojusi Apvienoto Nāciju Organizācija, pareizāk, tās angažētie Kolumbijas universitātes ekonomisti un kas saucas ne vairāk un ne mazāk kā pasaules laimes indekss.  Tad nu skrupulozie rēķinātāji, visus pasaules galus kopā savelkot pēc 10 ballu sistēmas par apaļiem 10 gadiem, secinājuši, ka mēs, latvieši, savā valstī esam panākuši otro straujāko laimes kāpumu, apsteidzot šajā skrējienā pretī vēl lielākai laimei 153 valstis. Apstājoties uz brīdi skrējienā pēc laimes, varam piefiksēt Latvijas 54. vietu šajā laimes indeksa listē. Tā bija šī gada sākumā — Pasaules laimes dienā 20. martā. Lēciens no pērnā gada uz augšu bija par 14. vietām. Ja ir vēlme salīdzināt ar kaimiņiem Baltijā, tad Lietuvai šogad 52. vieta (pērn 60.) un Igaunijai — 66. vieta (pērn 72.).

Nupat notiek ķeršanās pie pēdējā salmiņa. Pirms vairāk nekā 10 gadiem demogrāfi zvanīja trauksmes zvanus, ka Latvija piedzīvos iedzīvotāju skaita strauju kritumu — uz dzimstības, mirstības negatīvās bilances, uz emigrācijas rēķina.

VALMIERA GLASS VIA futbolisti 1. līgas turnīrā šosezon zaudējumus nepazīst — Valmieras puikas spēlē pārliecinoši un pamatoti atrodas čempionāta līderu godā. Vēl gan pāragri nodoties svinībām, jo priekšā vēl sešas spēles — pirmā no tām īpaši nozīmīga — šo sestdien, pl. 16 J. Daliņa stadionā pret sīvākajiem konkurentiem Grobiņas SC, kas no valmieriešiem atpaliek par četriem punktiem.

Šoruden pirmais «Smart Lunch» Vidzemes Augstskolā notika ar Vidzemes Augstskolas absolventiem Andri Jurgu un Tomu Bergu, pasākums pulcēja interesentu lielu skaitu.

Brenguļu «Jaunozolos» šogad kūtī gaiļi dziedot ne tikai rīta agrumā, bet cauru dienu un arī vakaros. Saimnieks Ilmārs Immurs atceras ticējumu: ja gaiļi dzied arī vakaros, tas uz lietainu laiku. Tāds paredzējums gan varētu būt attiecināms vien uz septembri, jo visa vasara drīzāk bijusi pārāk sausa, grāvji stāvējuši tukši, pat dīķī ūdens nav bijis. Viņš uzskata, ka tieši sausums lielā mērā ietekmējis labības nogatavošanos un kartupeļu nobriešanas aizkavēšanos rudenī. Kad beidzot uznācis lietus, augi vēl steiguši padzerties.

No maija līdz augusta beigām norisinājās Beverīnas novada pašvaldības rīkots konkurss «Sakoptākā sēta». Tika saņemti 25 pieteikumi no visiem pagastiem, veidojot konkurenci četrās nominācijās — sakoptākā lauku sēta, sakoptākā ģimeņu māju ciematā, sakoptākā daudzdzīvokļu māja un sakoptākais uzņēmums, lauku saimniecība.

Diriģentam IMANTAM TOČAM šī vasara pagājusi nepārtrauktā skrējienā, kā pats smejas — citi sāk jauno sezonu, bet viņam vēl iepriekšējā nav beigusies. Taču šajā dažādu pasākumu karuselī Imantam un viņa dziedātājiem bijis daudz priecīgu brīžu, kurus vērts atcerēties ar patiesu gandarījumu: — Sākotnēji bija sanācis neliels misēklis — parādījās informācija ar visu bildi, ka Eiropas koru olimpiādē zelta medaļu ieguvis Kocēnu koris Imera, taču to paveica Imeras ansamblis. Koris 2014. gadā piedalījās pasaules olimpiādē, šajā reizē to, ka Eiropas olimpiāde atkal notika Rīgā, izmantoja ansamblis, kam tas bija baigais izaicinājums. Startējām kamerkoru kategorijā astoņi cilvēki, izpildot četras dziesmas latviešu, krievu un angļu valodā, taču šajā grupā kolektīva dalībnieku skaits varēja būt pat 35, un ar tādiem visai augsta līmeņa koriem vajadzēja konkurēt. Dziedājām Latvijas Universitātes aulā, publika uzstāšanos uzņēma ar aplausiem, vērtēja starptautiska žūrija, kurā Latviju pārstāvēja Māris Sirmais, kas vien jau ir kvalitātes rādītājs. Mums visvairāk punktu bija devis Krievijas, vismazāk — Āzijas pārstāvis, bet zelta Diplomam ar to tik un tā pietika.

Ar gandarījumu varu paziņot, ka atkal klāt ikgadējais pirmais rudens tests konkursa Latvijas Gada auto pretendentiem, un šogad žūrija izvēlēsies pašu sakarīgāko auto Latvijas apaļās jubilejas 2018. gadam. Jau sestdien ekspertiem garāks pārbrauciens ar konkursam pieteiktajiem jaunajiem auto modeļiem maršrutā tirdzniecības centrs Mols Rīgā — atpūtas komplekss Usma SPA pie Usmas ezera — Mols.

Viens no pēdējā laika posma aktuālākajiem jautājumiem Latvijas iekšpolitiskajā telpā ir saistīts ar telekomunikācijām — Zviedrijas uzņēmuma Telia vēlmi apvienot vienā kompānijā tādus uzņēmumus kā LMT un Lattelecom, kuru abu līdzīpašniece ir Telia. Lieki piebilst, ka aizjūtas akcionāri tieši sev atvēl galveno lomu (un arī īpašuma tiesības) iespējamajā apvienotajā kompānijā.

Vai nu militāro mācību Latvijas pierobežā Zapad ietekmē, vai kādu citu valstiski svarīgu apsvērumu dēļ pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamas runas par obligātā militārā dienesta atjaunošanas nepieciešamību, bet aizvakar, spaidot televizora pulti, nejauši trāpīju uz diskusiju, kurā tika spriests, vai lietderīgāk nebūtu obligāto dienestu aizstāt ar valsts aizsardzības mācības stundām.