Ne reizi vien Valmieras pašvaldība pilsētas mājsaimniecību un citu teritoriju īpašniekus aicinājusi pievērst uzmanību ietvju malās augošajiem apstādījumiem. Tas tādēļ, ka tie mēdz izaugt ne tikai augstumā, bet arī platumā un diemžēl nereti gadās, ka uz ietvju rēķina.
Eiropā mēs pēc iekšzemes kopprodukta esam, šķiet, ceturtie no beigām — aiz mums ir Rumānija, Bulgārija un Horvātija. Vienā ziņā tas ir tā vēsturiski, no kādas bāzes mēs ejam... Piemēram, Vācija sāka no nedaudz cita līmeņa. Jā, mums priekšā arī Igaunija un Lietuva ar vairāk nekā 75% no Eiropas vidējā kopprodukta uz vienu iedzīvotāju, mums šis līmenis pagaidām vien 64 līdz 65%. Te ļoti svarīgi arī, uz ko tieši skatās. Ir arī daži rādītāji, kur Latvija varbūt ir kaimiņiem priekšā. Jā, Igaunijai laikam būs grūti atrast kādu rādītāju, kur Latvija būtu priekšā... Ar Lietuvu jau situācija būtu līdzīgāka.
Šis ugunsdzēsībai ir jubilejām bagāts gads — Vidzemē apaļu jubileju šogad atzīmē ne tikai Valmieras, bet arī Valkas – Valgas, kā arī Cēsu ugunsdzēsēji glābēji.
Valmieras svētku programma jau laikus pieteica un ieinteresēja ar kaut ko līdz šim nebijušu vecpilsētā. Tā kā amatnieku un mājražotāju tirgus šoreiz no seno pilsdrupu un muzeja teritorijas bija izcelts un veiksmīgi pārvietots uz tirgotājiem un pircējiem ievērojami ērtāko Tērbatas ielu, tad Valmieras vecpilsētā tika uzburta «Gardēžu pils». Eiropas gastronomijas reģiona pasākumā «Ar dabu šķīvī» piedalījās «3 pavāru restorāns», restorāns «Rocket Bean Roastery» no Rīgas un mūsu puses uzņēmumi: restorāns «Rātes Vārti», «Dikļu pils» un «Valmiermuižas alus» virtuve. Uz skatuves notika populāru pavāru meistarklases un viņu gatavoto ēdienu degustācijas, bet katrā «Gardēžu pils» teltī — krodziņā bija pieejami tikai tur sagādātie svētku labumi.
Ar šādu devīzi par godu Latvijas simtgadei biedrība «Siera klubs» un «Latvijas maiznieku biedrība» šovasar organizē četrus reģionālos konkursus kūku cepējiem. Kurzemē — Skrundā tas notika jau 6. maijā, Vidzemē — Valmierā 29. jūlijā, Latgalē — Rēzeknē tas norisināsies 5. augustā, bet Zemgalē — Jelgavā 26. augustā.
Kamēr skolēni un skolotāji izbauda vasaras brīvdienas un atvaļinājumu, domas par nākamo skolas gadu viņi mazliet noliek malā. Lai gan ik pa laikam laisko mieru pedagogos pārtrauc viņu ministrijas ierēdņu jauni ziņojumi par uzlabojumiem izglītības reformā.
Ir vasara, un jaunieši savus dienas plānus var veidot, nedomājot par skolu un mājasdarbiem. Laiks ne vienmēr ir tas saulainākais, tādēļ daudzas dienas tiek pavadītas, stundām ilgi klīstot interneta dzīlēs. Viena no mājaslapām, kurā ir visvieglāk aizmirst paskatīties pulkstenī, ir vietne YouTube.com.
Disku golfs Latvijā ir līdz šim vēl īsti neapgūts un plašākai sabiedrībai ne tik ļoti pazīstams sporta veids. Tā ir «lidojošā šķīvīša» spēle, kas bieži tiek salīdzināta ar frisbiju, bet patiesībā ir ļoti līdzīga golfam. Tradicionālajā golfā spēlētājam bumbiņa jāietrāpa bedrītē, savukārt disku golfā galvenais uzdevums ir iemest disku grozā.
Neviens nav skaitījis, cik pircēju no kaimiņvalsts ik dienas iepērkas Valmieras tirgū un veikalos, taču nebūs vietējo, kuri ikdienā igauņu valodu nedzird un mašīnu numurus nepamana.
Nupat broļuki Lietuvā uz latviešiem atkal sabozušies. Iemesls starpvalstu politiski enerģētiskajam kašķim ir Latvijas ārlietu ministra Rinkēviča izteikumi baltkrievu interneta portālā tut.by, kur viņš pieļāvis mūsu valsts potenciālu interesi par elektroenerģiju, kuru varētu ražot un, iespējams, par labāku cenu Latvijai pārdot patlaban Lietuvas pierobežā Baltkrievijā būvētā Astravjecas atomelektrostacija (AES). Kamēr vēl dzīva Černobiļas traģēdiju piedzīvojusī paaudze, arī šīs AES avārijas seku likvidēšanas tiešie mantinieki visā bijušajā PSRS teritorijā, Baltiju ieskaitot, var saprast lietuviešu negatīvo attieksmi pret šo baltkrievu projektu kopumā: objekts bīstami tuvu Viļņas biezi apdzīvotajam apgabalam, nav nekādu garantiju, ka te tiek izmantotas pašas drošākās tehnoloģijas gan AES būvniecībā, gan tehniskajā nodrošinājumā.