Uz kopējā informācijas fona, kuru aizvadītajās dienās veidoja gan baisie notikumi Francijā un Turcijā, gan skaļais Positivus tepat Salacgrīvā, pavisam klusi un mierīgi sabiedrība vismaz publiskajā telpā reaģēja uz faktu, ka piektdien Latvijas valdība bez garām debatēm pieņēma «Audzināšanas vadlīnijas» — noteikumus par tikumisku audzināšanu izglītības iestādēs. Noteikumi faktiski bija vajadzīgi, jo pirms gada Saeima apstiprināja grozījumus Izglītības likumā, līdz ar to jautājums, ko īsti nozīmē grozījumu prasības un vai pedagogam jaunajā mācību gadā kaut kas jāmaina savā darbā, mācību saturā un metožu izmantošanā, ir aktuāls. Gada laikā absurdais apzīmējums «tikumības grozījumi» — it kā pašu tikumību varētu «grozīt» — izpelnījies gana nievu, tomēr iesakņojies kā stereotips. (Starp citu, arī oficiālais jēdziens «izglītojamie», manuprāt, skan nu tā... ierēdnieciski vēsi.)

Pēc britu referenduma, kurā 51,8% nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, sociālajos tīklos arvien biežāk bija lasāmi aicinājumi Latvijas valdībai, kuras īstenotā noziedzīgā politika gadsimta ceturksni dzinusi tautu nabadzībā, bezcerībā un svešumā, nekavējoties sekot Lielbritānijas piemēram un izsludināt tautas nobalsošanu par palikšanu ES sastāvā vai tā pamešanu. Bet, kad NATO samitā Varšavā tika nolemts Baltijas valstīs un Polijā izvietot 1000 vīru kaujas bataljonus, dažu patriotu reakcija kļuva teju vai histēriska, netaupot tādus epitetus kā Latvijas okupācija, svešu valstu armija, valdības kangari, karalauks Amerikas interešu aizstāvībai un tādā garā.

Pabeigts remonts iekšpagalmā pie ieejas Vidzemes slimnīcas poliklīnikā.

Biedrība «Siera klubs» un Latvijas Maiznieku biedrība sadarbībā ar ES Parlamenta deputāti Ivetu Griguli, Skrundas, Smiltenes, Rēzeknes novada domēm, Jelgavas pašvaldību,  Latvijas piena pārstrādes un maizes ražošanas uzņēmumiem pirmo reizi Latvijā organizē četru reģionu konkursu «Biezpiena un maizes gardumi uz svētku galda». Konkurss Kurzemē  notika 7. maijā Skrundā, Vidzemē — 16. jūlijā Smiltenē, Latgalē tas plānots 30. jūlijā Rēzeknē, bet Zemgalē — 24. augustā Jelgavā.

Varam lepoties ar Valmieru kā industriālu pilsētu, kuras lielie ražošanas uzņēmumi, kas ar saviem izstrādājumiem pazīstami pasaules tirgos, dod darba vietas simtiem valmieriešu un arī tuvējās apkārtnes iedzīvotāju. Viens no šādiem ražotājiem ir metālapstrādes uzņēmums SIA VALPRO. Par jaunumiem metālistu ikdienā Liesmai stāsta SIA VALPRO valdes priekšsēdētājs AIVARS FLEMINGS.

Trikātieši nu ir tādā kā privileģētā stāvoklī — pagaidām tikai viņu pagastā iespējams mieloties ar, manuprāt, visgaršīgāko saldējumu un vismaz šādā ziņā justies kā Itālijā.

Jau pirms vairākiem gadiem iecerētu, vienubrīd it kā pat piemirstu, Beverīnas novada pašvaldība nu tomēr ir laidusi klajā dziesmu disku «Laika vīra pieZīmes». To prezentēja jūlija sākumā ķēniņa Tālivalža svētkos Trikātā. Iecere par tādu, par vēsturi atgādinošu dziesmu apkopojumu dzima jau drīz pēc tam, kad, Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagastiem apvienojoties, novads izvēlējās Beverīnas vārdu. Šajā vietējā atmodas laikā, kad, «Irbīšu» saimnieka Riharda Circeņa rosināts, tēlnieks Andris Vārpa kala pieminekli ķēniņam Tālivaldim, arī vietējie dziesminieki uzskatīja par pienākumu dot pienesumu šīs vēsturē tik nozīmīgās personas godināšanā. Tā dienā, kad Trikātā Tālavas valdniekam atklāja pieminekli, tur tautas mūzikas kapelas «Abulmalas burlakas» izpildījumā jau skanēja arī balāde  «Tālivalža dārgumi».

Savu divpadsmito vasaras sezonu uzsākot, Muzikālais teātris 7 iestudē jaunu dziesmu spēli «Muļķe sirds». Režisora Voldemāra Šoriņa un horeogrāfa Alberta Kivlenieka vadībā izvēlēta spēcīga dziedātāju, aktieru un dejotāju komanda, kura tautā zināmas dziesmas, ietērptas raibā sižetā, izdzīvos un izdejos uz astoņām Latvijas pilsētu brīvdabas skatuvēm.

Nākamajā sestdienā, 30. jūlijā, pl. 18 aicinām uz RIX klavieru kvarteta vasaras koncertu Oleru muižā.

Šogad 26. septembrī apritēs 115 gadu, kopš Burtniekos Baložu muižā dzimusi dzejniece, literatūras skolotāja Marta Grimma (1901 – 1983), precēta Endzelīna, vēlāk Ķelpe. Mācījusies M. Stalažas proģimnāzijā Rūjienā, beigusi LU Filoloģijas fakultāti, saņēmusi Kultūras fonda stipendiju slāvu, romāņu valodu studijām Prāgā (1929 – 1932). Strādājusi par skolotāju Rūjienas vidusskolā, bijusi Rūjas ciema bibliotekāre, grāmatu kolportiere, laikraksta «Rūjienas Vēstnesis» līdzstrādniece. Grimmas dzejoļi apkopoti vairākos krājumos, stāsti un apraksti — grāmatās.  Dzejniece atdzejojusi «Čehu lirikas antoloģiju», viņas romāns «Sirds saulgrieži» publicēts žurnālā «Sievietes Pasaule». Padomju laikā, 1977. gadā, klajā laista tikai viena neliela Martas Grimmas dzejas izlase «Priežu ziedi».