Šīs nedēļas nogalē Valmieras novadu apciemot aicināti visi, kas vēlas pabūt dabā, satikt lauku cilvēkus, iepazīt tuvāk vietu, kur aizbraukuši, interesanti pavadīt dažas brīvdienas stundas un visgardāk paēst.

Apdomājot iespēju atbrīvoties no C hepatīta kā sabiedrības veselības problēmas, jārēķinās ar faktu, ka ar to inficējas ne tikai kādas riska grupas, bet jebkurš sabiedrībā neatkarīgi no vecuma, dzīvesveida un statusa. 

Kā jūs iepazīstinātu ar sevi?

Es dienu Nacionālo Bruņoto Spēku sauszemes brigādē Ādažos un esmu brīvprātīgā valdes locekle Latvijas Skautu un gaidu centrālajā organizācijā, divus gadus tajā biju valdes priekšsēdētāja.

Faktiski jau Vidzemes industriālajā galvaspilsētā, kur uz izķeršanu katrs iegādājamais vai īrei paredzētais miteklis, vairs tikai daži tukši un vēl nopērkami dzīvokļi palikuši jaunajā namā Ķieģeļu ielā 17.

18. gadsimta sākumā pastāvēja prakse aicināt ārzemniekus apmesties uz dzīvi Krievijā, kas pēc Pētera I (Peter I, 1672 – 1725) uzskatiem, veicinātu apgaismības ideju izplatīšanos un tuvināšanos rietumiem. Iedzīvotāju piesaiste bija abpusēji izdevīga gan jaunajiem Krievijas pavalstniekiem, gan pašai monarhijai, jo iedzīvotāji ieguva straujākas karjeras attīstības iespējas, bet Krievijas valdnieki — tuvināšanos rietumu kultūrai.

Tagad, kad mums Valmierā ir Pāvila Rozīša iela un saglabāts Linarda Laicena vārds jaunās Dienvidu maģistrāles posmam, atsauksim vēlreiz atmiņā šo stāstu par viņu, vienu no VALMIERAS PUIKĀM. Olgas Laicenas vēstījumu «Valmierietim» sarūpēja viņas mazmeita Anna Laicena, ilggadēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbiniece. Te — ar viņas piezīmēm par savu vecmāmiņu, Linarda Laicena dzīvesbiedri. 

Fragmenti no JAUTRĪTES PUTNIŅAS memuāriem «Saules mūzika»

Nupat tādu no Latvijas politiskās skatuves nogājušu spēku kā Jaunā Konservatīvā partija (JKP), sākotnēji saukušos vienkārši par Konservatīvajiem, pameta būtībā pēdējais no pazīstamākajiem tās biedriem, bijušais Saeimas deputāts un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Valmierā ar dažādu veikalu piedāvājumu mums ir paveicies. Ja nav kādas izsmalcinātas vēlmes, tad lielāko daļu vajadzīgā var sameklēt vietējās tirgotavās, mazākās un lielākās.

Valmieras pilsētas svētku tirdziņā pārdevēju un pircēju netrūka. Visa bija tik daudz, ka varēja apjukt no košuma, smaržām un garšām. Taču kaut kas bija arī pirmoreiz. Pirmoreiz svētku laikā  plašajā Rīgas ielā tirgojās atbalsta centra «Solis» komanda.