Atzīmējot Pasaules mitrāju dienu, Ķemeros esošais DAP dabas izglītības centrs «Meža māja» sestdien, 4. februārī, aicina ieinteresētos doties tematiskā, izzinošā pārgājienā pa Ķemeru Nacionālā parka mitrājiem. Šogad Pasaules mitrāju dienas temats ir «Mitrāji — dabas katastrofu riska samazinātāji». Tādēļ arī šī pārgājienā dalībniekiem būs iespēja vairāk uzzināt par mitrāju lomu kopējā vides aizsardzības kontekstā. Uz pārgājienu jāpulcējas «Meža mājā», un tas sāksies pl. 11. Arī atgriešanās būs turpat, ap pl. 14. Maršruta garums ir aptuveni 7 kilometri un piemērots arī nūjotājiem. Dalība pārgājienā — bez maksas, taču lūgums iepriekš pieteikties, zvanot Aijai Balandiņai pa tālruni 29149365.

Pirmā Latvijā pamēģinātā fotoradaru ieviešanas kampaņa, ko īstenoja uzņēmums Vitronic, piedzīvoja fiasko tāpēc, ka patiesībā jau no sākta gala – visticamāk, jau ar a priori procesā iesaistītu domubiedru grupā izperētu apzinātu nodomu - bija padarīta par treknu privātbiznesu uz it kā likumīgiem Ceļu satiksmes noteikumu (ne)ievērošanas pamatiem. Paldies Dieviņam, 2012. gadā vitroniķi ar savām baltiem ledusskapjiem līdzīgajām stacionāro fotoradaru kastēm no ceļmalām pazuda uz neatgriešanos!

Politiķi runā par divu ātrumu Eiropu. Ar to parasti izsaka valstu atšķirīgus ekonomikas izaugsmes tempus it kā vienotajā Eiropas Savienībā. Atšķirīgos ātrumus nosaka galvenokārt valstu, to uzņēmēju rīcībā esošie finanšu resursi, pieredze, arī gadsimtos pārbaudītās saimniekošanas tradīcijas. Bet šādas atšķirības ir arī reālajos ātrumos, ar kādu katrā valstī iespējams pārvadāt kravas, pārvietoties cilvēkiem. Latvijai, tāpat Igaunijai un Lietuvai, situāciju būt šobrīd otrā ātruma Eiropā nosaka gan ieilgusī un, iespējams, pat tīši saputrotā pāreja atpakaļ no padomju uz tirgus ekonomiku, gan reālie ātruma ierobežojumi slikto ceļu dēļ.

Pērn novembrī tika veiktas vairākas pārmaiņas autovadītāju apmācības programmā. Autoskolām, sagatavojot jaunos šoferīšus, beidzot būs pienākums viņus apmācīt arī braukšanā diennakts tumšajā laikā un slidenos apstākļos. Teorētiskajā apmācības procesā tiks vairāk runāts par dažādu situāciju paredzēšanu uz ceļa, risku novēršanu utt. Rezumējot: nākamajiem autovadītājiem būtu jābūt gatavākiem ceļu satiksmei nekā viņu priekšgājējiem.

Lai atbalstītu zemessargus, kuri brīvprātīgi iesaistījušies valsts aizsardzības stiprināšanā, būtu nepieciešams zemessargiem piešķirt nodokļa atvieglojuma statusu un piemērot ienākuma nodokļa atvieglojumus 150 eiro apmērā, kas zemessarga mēneša ienākumus palielinātu par vidēji 34,50 eiro jeb 414 eiro gadā. Nodokļu atvieglojumi jāpiemēro arī uzņēmējiem, kuri nodarbina zemessargus, samazinot darba devēja veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru.

Otrdien Valmieras integrētās bibliotēkas telpās notika Valmieras pašvaldības vadības un saimniecisko struktūru vadītāju gada sākuma tradicionālā tikšanās ar pilsētas iedzīvotājiem, iepazīstinot viņus ar pagājušajā gadā aizsāktajiem un šogad turpināmajiem, kā arī jauniem projektiem.

Pirmdien Valmieras Rotari kluba mītnes vietā, kafejnīcā Rātes vārti, iknedēļas pusdienošana bija īpaša. Jau 19. reizi pēc kārtas kopā ar rotariešiem bija astoņi bijušā Valmieras rajona vidusskolu un ģimnāziju labākie audzēkņi, kuriem Valmieras Rotari kluba 2016./2017. gada prezidents Artis Zeiļa pasniedza apliecinājuma rakstus par kluba stipendijas piešķiršanu. Šo tradīciju — no kluba biedru privātajiem ziedojumiem veidotas stipendijas pasniegt labākajam skolniekam vai skolniecei katrā no rajona 9 vidusskolām — klubā 1998. gadā ieviesa tā Rotari cikla kluba prezidents Jurģis Ābele. Nākamgad būs jau 20 gadi šai Valmieras rotariešu ierosmei. Kopš Burtniekos Ausekļa vārdā nosauktajai mācību iestādei vairs nav vidusskolas statusa, stipendiātu skaits sarucis uz 8.

Finiša taisnē pamazām iziet darbi novada patlaban lielākajā sabiedriski nozīmīgākajā pašvaldības būvobjektā. Burtnieks otrdien piedalījās ražošanas sapulcē par Ēveles kluba rekonstrukciju, kas notika trijos piegājienos — objektā, Ēveles pagasta pārvaldē un vēlreiz objektā. Kamēr SCO Centra vīri čakli strādā siltumā iekšdarbos, ir bezgala daudz dažādu sīkāku un arī gana lielu lietu, bez kurām pilnvērtīgs šādas kultūras iestādes darbs nav iedomājams.

Patlaban Burtnieku novada pašvaldības darbakārtībā arī grunts ceļu rekonstrukcija vairākos desmitos kilometru. Te plānots piesaistīt arī Eiropas naudu, taču tādā gadījumā jārēķinās ar striktām prasībām darbu izpildījumā un ļoti skrupulozām ekspertīzēm.

Pagājušajā Burtniekā palika nepabeigta tēma par tūrisma iespējām, kopā strādājot Burtnieku novadam ar kaimiņu novadiem. Sīkāk stāsta novada pašvaldības Attīstības daļas vadītājs VALĒRIJS SEILIS: