Latvijas valstij ir nākusi klāt vēl viena gadskārta. Laiks, ko esam nodzīvojuši kopš iepriekšējiem valsts svētkiem, nav mums bijis ne vienkāršs, ne rāms, ne arī turpmāk vieglākas dienas sološs, bet gan jaunā cīņā saucošs.
Jo vecāka kļuva, jo biežāk mamma atcerējās savu mīļo brālīti Osvaldu.
Rīt ir Latvijas 105. dzimšanas diena. Latvijas sirdspuksti ir tās cilvēki – varoši, daroši, stipri. Lai kāptu Himalajos, ir vajadzīga griba un spēks, lai augšup, tuvāk lielajām virsotnēm nestu Latvijas karogu, vajag pārliecību, jušanu un mīlestību.
Valmieras 2. vidusskolas matemātikas skolotāja Linda Ādamsone ir viena no mācību līdzekļa matemātikā 1. klasei autorēm.
Kad iepriekšējo reizi pirms vairākiem gadiem tikāmies ar Naukšēnu pagasta jauno zemnieku ANDI BOŠU, mūsu saruna notika lauka vidū, jo tobrīd Andis bija aizņemts ar lopbarības sagatavošanu vecāku saimniecības Tiltgaļi ganāmpulkam, kura izslaukumi ir vieni no augstākajiem visā valstī.
6. novembra vēlā vakarā Naukšēnu bibliotēkā notika saruna PAR un AP MIGRĒNU. Šī nebija prezentācijas rāmītī skaisti salikta lekcija par to, kas ir nepareizi, kas pareizi, kādas zāles dzert un viss būs kārtībā.
13. gadu pēc kārtas Valmieras novada Tūrisma pārvalde rīko īpašu akciju, kurā mudina iedzīvotājus apmeklēt dažādas novada mazāk zināmas vietas ar garantiju, ka ieguvējs būs ikviens, bet daži – jo īpaši. Lai interesantāk.
Tie ir vārdi no Egona Pičnera dzejoļa, kas īpaši izgaismojas, kad pieminam pirms 105 gadiem 18. novembrī dzimušo valsti un 1919. gada 11. novembri, kad Latvijas armija ar sabiedroto atbalstu atbrīvoja Pārdaugavu Rīgā no Bermonta karaspēka daļām.
Latvija var lepoties, ka mūsu izglītības sistēma piedāvā plašu interešu izglītību, tostarp folkloras izzināšanu un lietošanu, un valsts līmenī ar šo nodarbojas Valsts Izglītības satura centrs, atbalstot skolām paredzētas veselas septiņas interešu izglītības jomas, un folklora ir tikai viena no tām.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka rīkoja savu ikgadējo tautsaimniecības konferenci (šoreiz ar nosaukumu Recepte ekonomikas izaugsmei), kurā tradicionāli piedalījās liels skaits ārvalstu ekspertu un dažādu «bijušo».