17. novembrī aiz Valmieras 5. vidusskolas logiem pavērās pelēka priekšpusdiena, un nekas neliecināja, ka saule izsprauksies cauri mākoņu priekškaram un kaut uz brīdi iespīdēs logos.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par jaunajiem kases aparātiem uzņēmumiem atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma nākamajā gadā jāsāk lietot jaunos hibrīda kases aparātus vai kasu sistēmas. Mazliet absurdā situācijā šīs prasības nostāda daudzus mazos un vidējos uzņēmējus. Viens piemērs — neliels Jelgavas uzņēmums ar trīs kases aparātiem iekļuvis tajā barjeras pusē (gada apgrozījums no 200000 eiro), kas paredz nepieciešamību sākt lietot hibrīda kases aparātu vai sistēmu. Tas nozīmē, ka publiskajā tualetē, ko apsaimnieko konkrētais uzņēmums, jāpērk jauns kases aparāts, kas varētu maksāt vairākus tūkstošus eiro (pagaidām vēl aizvien nav zināmi precīzi izcenojumi, jo Latvijā šobrīd nav neviena sertificēta kases aparāta, kas atbilstu jaunajām prasībām). Summas, kas tiks iztērētas par jaunā kases aparāta iegādi un uzstādīšanu, nav iespējams atpelnīt. Tādos un līdzīgos gadījumos uzņēmēji vēlētos valsts atbalstu, lai spētu turpināt uzņēmuma darbību.

Kā ikkatru rudeni, arī šogad plašu sabiedrības uzmanību ir piesaistījusi tā dēvētās deputātu kvotu naudas dalīšana. Tie ir līdzekļi, kas uz nākamā gada budžeta rēķina tiek piešķirti dažādiem projektiem, organizācijām utt. Parasti izdalītās summas nepārsniedz 20 tūkstošus eiro vienam cilvēkam, taču nav retums arī jūtami lielāks atbalsts.

Pirmais un pie tam gana biezais sniegs novembra sākumā rūpes sagādāja galvenokārt autovadītājiem, no kuriem tikai retais savam braucamrīkam bija tālredzīgi paspējis vasaras riepas nomainīt pret ziemas apaviem. Kad no gaisa sāka birt pirmās baltās pārslas, riepu maiņas servisos jau bija pierakstījušās garum garās rindas — pats personīgi dabūju kārtu pie meistara gaidīt pusotru nedēļu.

Tam padomu varam izlasīt Lennarta Meri «Politiskajā testamentā»: «Ja man, piemēram, vajadzētu sastādīt stratēģisku plānu, kā bez fiziska spēka iegūt politisku pārākumu, es droši vien atbildētu — jāpanāk, lai cilvēkiem tiktu liegta informācija, lai tiem atņemtu spēju atšķirt svarīgo no nenozīmīgā — lai tie laužas tajās durvīs, kas ved uz nekurieni.»

Mirušo piemiņas diena jeb Mūžības svētdiena ir īpaša svētku diena, lai atcerētos un Dieva priekšā pieminētu visus mīļos Mūžībā.

Vakar Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolā viesojās zinātnes centra Zinoo un Zili brīnumi speciālisti. Ciemiņi skolas bērniem vārda tiešākajā nozīmē rādīja zilus brīnumus — atraktīvi un inovatīvi ar piemēriem no dabaszinātnes, fizikas un ķīmijas grāmatām.

Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrība «Trusis un citi» savus biedrus nozares mērķtiecīgai attīstībai  vieno un skolo kopš 1995. gada, bet no 2000. gada biedrība ir uzņemta Eiropas trušu, mājputnu, baložu un jūrascūciņu audzētāju asociācijā. Lai gādātu par kvalitatīvu, perspektīvu truškopību, nepieciešams ne tikai pareizs pamats — ciltsdarba izkopšana, bet arī zināšanas. Tādēļ biedrība regulāri rīko seminārus un izstādes. Tāda nesen divas dienas notika Vaidavā. Arī «Liesma» tur pabija, tādēļ  piedāvājam ieskatu  redzētajā.

Valsts svētku priekšvakarā Cēsīs Vidzemes koncertzālē tika ielūgti Latvijas skolu direktori un skolotāji, kuru kolektīvi izvirzījušies Draudzīgā aicinājuma fonda reitingu TOP 3. Godināto vidū bija arī Mazsalacas vidusskola, kas 195 pilsētu skolu konkurencē kopvērtējumā ierindojusies 17. vietā, visaugstāko rezultātu sasniedzot latviešu valodas centralizētajā eksāmenā — 2. vieta.

Mūzikas, vārdu un tērpu rotaļu dzīpari Rencēnu kultūras namā Lāčplēša spēka un tuvojošās valsts dzimšanas dienas gaismā iemirdzējās 12. Ziemeļvidzemes tautas muzikantu saietā, ļaujot pasmelt dažādiem kolektīviem citam no cita, savukārt klausītājiem — kultūras telpā iekoptās vērtības. Visus šos gadus dziedošos un muzicējošos ļaudis kopā aicinājusi Rencēnu folkloras kopas «Rota» vadītāja Irēna Garā.