«Kas mēs esam šajā dzīvē uz zemes? Tikai mirklis... Smilšu graudi...[..] Un kurš no mums pēc sevis ko atstās? Tas katra paša ziņā,» tā savas grāmatas «Veļupes atvari» pēcvārdā saka Smoļenskas Latviešu biedrības «Saknes» direktore Tatjana Černova. Grāmatas atvēršanas svētki tika saistīti ar Smoļenskas Latviešu biedrības «Saknes» 100 gadu jubileju. Biedrības vecums vieš bijību, vēl jo vairāk tādēļ, ka Krasnojarskas un Omskas Latviešu biedrības ir vien 25 gadus vecas, Baškīrijas — 20 gadu veca.

Viņu sastapu sestdien Miķeļdienas tirdziņā Valmiermuižas pils parkā. Mani uzrunāja interesants darinājums, laikam jau to sievietes sauc par bižutēriju — auskari, kas reizē pilda arī atstarotāju funkcijas tumsā. Par šo ideju un vēl dažām sava mazā biznesa lietām stāsta Vidzemes Augstskolas studente LAURA AMANDA ĢĒRMANE.

No pirmdienas, 26. septembra, sākusies pieteikšanās reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis.

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā šonedēļ noslēdzas Valsts Jaunatnes programmas projekts «Mēs zinām, varam un darām».

Reizēm, mēģinot taupīt, sanāk maksāt dubultā. Tāpēc tie, kas negrib maksāt par zālēm, sākoties aukstākam laikam, izvēlas pieslēgt apkuri.

Līdz 13. oktobrim Valmieras pilsētas maršrutos brauks jaunākās paaudzes autobuss — «Volvo» ražotais hibrīdautobuss. Zaļā ir ne vien transportlīdzekļa krāsa, bet arī būtība — tas ir elektromotora un dīzeļmotora apvienojums, par apmēram 30 procentiem samazinot degvielas patēriņu un izmešus, turklāt tas ražo elektrisko enerģiju bremzējot un ir kluss,  vēsta SIA «VTU Valmiera».

Camphill ciematā «Rožkalni» dzīvo, strādā un bauda dzīvi 10 cilvēki, kuriem ir smagi garīgās attīstības traucējumi. 

Kad 2011. gadā, apvienojoties liberālajai partijai Jaunais laiks, konservatīvajai partijai Pilsoniskā savienība un sociāldemokrātiskajai partijai Sabiedrība citai politikai, nodibinājās centriski labējā partija Vienotība, nebija grūti paredzēt, ka tik dažādi politiskie veidojumi ilgstoši kopā nespēs turēties, jo ar nosaukumu vien kā uz burvju mājienu nevar padarīt vēlamo par esošo. Kamēr partija gozējās varas saulītē, cenšoties sabiedrībai iebarot savas valdīšanas veiksmes stāstu, savstarpējās pretrunas, ja tādas arī kaut kur gruzdēja, tika veiksmīgi maskētas, ļaujot Vienotības līderiem ciniski ignorēt vērtības, par kurām partija kvēli iestājās savās deklarācijās — godīgumu, atklātību un profesionalitāti.

Es — roku, tu — roc, viņš, viņa —  rok; mēs — rokam, jūs — rokat, viņi, viņas —  nerok! Tāda nedaudz savdabīga 3. grupas darbības vārda konjugēšana man  pirms dažām dienām ieskrēja prātā un dzen virsū rudenīgas pārdomas. Gan par to, cik spēcīgs, daudzšķautņains un ietilpīgs ir mazais vārdiņš «rakt», gan par tā dziļo būtību visā mūsu dzīvē. Var rakt kanālu, lai taisnāk no viena okeāna otrā tiktu, rakt bedri, lai  pagrabu, kur ražu glabāt, uzbūvētu. Var arī rakt tikai rakšanas pēc, lai kā agrāk padomju armijā nepakļāvīgos zaldātiņus dresētu. Var uzrakt dārgumu glabātavu, bet var arī tāpat kā nelaiķi  norakt grandiozus plānus un idejas, un solījumus.

22. septembrī, atzīmējot Baltu vienības dienu, pulksten astoņos vakarā Latvijā, Lietuvā, arī Baltkrievijā un citviet pasaulē notika nu jau par tradīciju kļuvusī uguņu aizdegšana pilskalnos. Dienu, kad tālajā 1236. gadā Saules kaujā žemaiši un zemgaļi vienotiem spēkiem sakāva Zobenbrāļu ordeni, Latvijas Saeima un Lietuvas Seims 2000. gadā pasludināja par abu valstu svētkiem. Baltu vienotības uguņu sasauksme  gan dzima 2005. gadā Žemaitijā, un nu šo svētku atzīmēšana ar ugunskuriem  pilskalnos vēršas plašumā. Šogad ugunskuri jau liesmoja vismaz 100 vietās. Mūspusē Zilākalnā, Pekas kalnā, arī Trikātas pilskalnā. Tur pirms uguns iedegšanas rituāla  Smiltenes folkloras kopas «Rudzupuķe» dziedātājas Līga Krūmiņa-Krīgere, Zane Bērza, Natālija Ragovska atgādināja par baltu seno Dievu spēku: Ej, bāliņi, taisnu ceļu, runā taisnu valodiņu. Tad Dieviņis tev līdzēs savu ceļu nostaigāt.