Viens no jautājumiem, ko cits citam uzdodam saistībā ar bēgļu uzlidojumu Eiropai, ir: ko viņi te darīs — vai spēsim šos cilvēkus nodrošināt ar darba vietām un integrēt mūsu sabiedrībā? Par to otru jautājuma pusi gan politiķiem, gan mums visiem kopā vēl nāksies padomāt, taču darba Latvijā netrūkst. To apliecina arī SIA «Klasmann-Deilmann Latvia» izpilddirektors DANS ČIŠČAKOVS — uzņēmumam Zilākalnā nu jau vairākus gadus kūdras biznesā nākas iesaistīt viesstrādniekus.
1989. gada 23. augustā vismaz divi miljoni cilvēku no trim Baltijas valstīm — Lietuvas, Latvijas un Igaunijas — sadevās rokās, izveidodami dzīvu ķēdi vairāk nekā 600 km garumā. Baltijas ceļš, savienojot Viļņu, Rīgu un Tallinu, kļuva par vēsturisku simbolu, kas apliecināja, ka trīs mazas valstis spēj radīt garīgo vienotību.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu šogad daudzās vietās visā Latvijā ierīko un atjauno dabas tūrisma infrastruktūru. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās tiek veidotas laipas, tiltiņi, gājēju takas, norobežojumi, būvē skatu torņus un platformas. Pie atsevišķiem infrastruktūras objektiem tiek izvietotas atkritumu urnas un tualetes. Top informācijas stendi un norāžu zīmes, arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīmes. Tiks izveidoti stāvlaukumi un sakārtoti piebraucamie ceļi.
Arī es jubilejās esmu saņēmis apsveikumus no nepazīstamām personām un nobrīnījies, kur tās dzimšanas datumu uzzinājušas. Atbilde gan nav tālu jāmeklē, jo mūsu dati tiek pieprasīti daudzviet: sākot ar ar nodokļu maksātāju reģistru un beidzot ar policijas sastādīto administratīvo protokolu par saulespuķu sēkliņu spļaudīšanu pašvaldības pagalmā. Galvenais ziņotājs par mūsu galvenajiem datiem ir personas kods. Šajā vienpadsmit ciparu virknē pirmie seši cipari norāda dzimšanas datumu, mēnesi, gadu. Arī 7. skaitlim aiz svītriņas ir vēstījums — 0 stāsta, ka starp mums ir vēl kāds 19. gadsimtā dzimušais, 1 norāda uz 20., bet 2 uz 21. gadsimtu.
Pašvaldību un valsts sniegtais atbalsts sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem — trūkumā nonākušajiem, bez darba palikušajiem — ir makšķere, kas palīdz izkulties no bedres. Tā tam vajadzētu būt, taču, parunājot ar vīriem, kuri, paši būdami kārtīgā žvingulī, azartiski atbalstīja Valmieras maratona dalībniekus, nācās saklausīt: kad naudiņa iekrīt kabatā, tad ejam uz veikalu, kad nav, tad pie draugiem. Galvenais, lai kādam ir apinītis! Bez stiprinātā alus diena nevar ne labi sākties, ne beigties.
Svētdien risinājās nu jau devītais (kopš tradīciju atjaunošanas) Valmieras maratons. Sacensībās piedalījās 2667 dalībnieki. Vienlaikus sacensības bija arī Bigbank Skrien Latvija 6. posms un Latvijas čempionāts maratonā.
Svētdien valmierieši un pilsētas viesi bija liecinieki vēsturiskam notikumam: Sv. Sīmaņa baznīcas tornī atgriezās atjaunotais baznīcas gailis un lode.
LELDES KRŪKLES ikdiena rit lauku mājās Jērcēnos, kur viņa darbojas vecāku saimniecībā. Papildus tam viņa aizraujas ar dažādām interesantām nodarbēm – korsešu šūšanu, biškopību, vīna darīšanu, bet vislielākais lepnums ir viņas radīto ziepju brends «Juniper Soap Shop».
Vakarrīt Lizdēnu sabiedriskā centra mājīgajās telpās uz pirmo tikšanos bija pulcējušies Burtnieku novada mājražotāji. Mājasmātes lomā bija lauku attīstības speciāliste Burtnieku novadā INESE GAUMANE: «Šodienas tikšanās mērķis—apzināt novadā ražojošos mājražotājus, kā arī ieinteresēt cilvēkus atrast tās jomas, kurās paši varētu darboties, liekot lietā savas prasmes. Viņiem jāsaprot, vai tālāk attīstīties jau kā reģistrētam mājražotājam, mēs savukārt varētu viņus ieinteresēt uz kopīgu darbu. Šodien mums paredzēta arī anketēšana — gribam zināt, vai pēc pasākuma dosimies katrs uz savām mājām, vai arī turpināsim kopdarbu, kas būs pašvaldības piedāvājums uz dažādām darbnīcām, kurās pieaicināsim attiecīgo jomu ekspertus. Mācīsimies, lai redzētu savu noderību un izkoptu savas prasmes!»
Piektdien Burtniekos multifunkcionālajā jauniešu iniciatīvu centrā bija sabraukuši uzņēmējdarbības speciālisti no Vidzemes plānošanas reģiona, tieši Burtnieku novads šoreiz bija izvēlēts kā pieredzes gūšanas vieta kaimiņiem, lai mācītos veidot un attīstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību. Interese bija liela — zālē bija 23 semināra dalībnieki (pārstāvēta bija liela daļa no plānošanas reģiona 24 novadiem), pēc visa spriežot, reģionā šīs lietas savās stingrajās rokās ņēmušas dāmas, kuru pārsvars pār kungiem, kad ieradās arī viešņa no Rīgas — Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane — jau kļuva nospiedošs: 18 pret 5.