Nupat šonedēļ mūsu Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere savās zaļajās fantāzijās par auto būves perspektīvām tuvākajā nākotnē aizrunājās pat līdz plaši lietojamiem automobiļiem ar ūdeņradi degvielas bākā. Pieļauju, ka dāma salasījusies par daudz dažādu regulu un sākusi fantazēt. Kaut gan — kāpēc ne? Ar viņas mēnešalgu ja ne gluži ūdeņraža automobili, tad kādu budžeta klases elektromobili iegādājies kaut tūlīt! Tikai ko lai dara tie, kas joprojām ikdienā ducina ar vismaz pārdesmit gadus veciem dīzelīšiem vai visai seniliem benzīna dzinējiem? Vaideres kundze, starp Rīgu un Briseli lidinoties, būs aizmirsusi, ka viņas dzimtenē pagaidām vēl krietni tālu pat līdz 1000 eiro uz rokas algas dienā vidējam latvietim, tāpēc tradicionālās degvielas autoparks vēl ilgus gadus godprātīgi pildīs savas funkcijas. Lielākā daļa brauks ar vecākiem vai modernākiem benzīna un dīzeļa dzinējiem, taupīgie — ar gāzi, ļoti bagāti ļaudis ar pašu pirktiem un neliela daļa pašvaldību un valsts ierēdņu — ar valsts dotētiem elektromobiļiem, vēl kāda neliela daļa — ar hibrīdiem, bet īpaši izredzētie — ar ūdeņraža degvielas automobiļiem. Nu, kaut kā tā.

Tuvojoties 16. martam — neoficiālajai latviešu karavīru atceres dienai, kļuva zināms, ka valdošās koalīcijas partijas principā paudušās atbalstu iecerei noteikt par oficiālu svētku dienu 11. novembri jeb Lāčplēša dienu, kas tāpat ir diena, kad tiek godināti latviešu karavīri. Par to, vai 16. martam piešķirt vismaz atceres dienas statusu, politiķi savukārt vēl tikai solās runāt.

Man ir tā priekšrocība, ka es savā skolā — Valmieras 2. vidusskolā — varu redzēt ļoti plašu spektru. Gan, ņemot vērā vecumus — no diviem gadiem līdz pat deviņpadsmit, gan arī to spektru — motivētus un nemotivētus. Spektru, kas skar (mācību priekšmetu) olimpiādes un to dalībniekus, kā arī vakarskolu, kas skar tos cilvēkus, kuri varbūt tikai trīsdesmit gados beidzot ir sapratuši, kas viņiem dzīvē nepieciešams.

Ar betona izstrādājumiem mēdz būt dažādi. Ja savulaik tepat Valmieras centrā pie Karātavu kalniņa skvēra lielajām trepēm pamazām cita pēc citas izkusa lielās betona plātnes, atstājot smilšu putriņā vien pamatīgu aprūsējuša stiepļu režģa karkasu, tad izskaidrojums bija vienkāršs — nu, krievu laikos jau katrs zaga, kā vien mācēja...

Rūjienas novada Jeru pagasta bioloģiskā aitkopības saimniecība «Priedes» ir ilggadēja Latvijas aitu audzētāju asociācijas biedre. Saimniecībā sekmīgi nodarbojas ar ‘Latvijas tumšgalves’ šķirnes aitu audzēšanu. Tirgum ražo ne tikai vērtīgu un aitkopju aprindās arvien pieprasītu šķirnes materiālu, bet arī jēra gaļu, daudzkrāsainu vilnas dziju un paralēli tam arī medu no 29 bišu saimēm. Tikko aizvadīts jēru laiks. Par to tad arī saruna ar zinošo aitkopi, saimnieci ANNU ŠTRAUSI.

Valmieras integrētās bibliotēkas telpās aizvadīts pilsoņu dialogs par vēstures mācībām un nākotnes izaicinājumiem Latvijas jubilejas gadā.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA) lauksaimniekiem atgādina, ka, lai piedalītos ceļu satiksmē, pirms pavasara darbu uzsākšanas traktortehnika un tās piekabes atkal ir jāsagatavo un jāuzrāda ikgadējai tehniskajai apskatei.

Dižošanās akcija – konkurss «Dižprojekts» notiek jau septīto reizi. Biedrība «Latvijas Lauku forums» konkursu organizē, lai popularizētu reģionu teritorijām un iedzīvotājiem nozīmīgas idejas, kas īstenotas projektos ar LEADER pieejas finansējuma atbalstu, iedrošinot Latvijas iedzīvotājus drosmīgam lēmumam — dzīvot un aktīvi darboties laukos.  Šoreiz konkursam tika pieteikti divdesmit četri projekti no visiem Latvijas reģioniem.

Ir notikusi skolu rekonstrukcija un modernizācija, lai celtu izglītības kvalitāti un gatavotu speciālistus darba tirgus vajadzībām. Tiek ieguldīti struktūrfondu līdzekļi mācību programmās un pedagogu izglītošanā. Taču, pēc Ekonomikas ministrijas datiem, valstī joprojām ir liels dažādu jomu speciālistu trūkums.

Alus darītavai «Valmiermuižas alus» notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaises un laukumu būvēs SIA «Vides eksperts», liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.