Gan jau daudzi ne tikai Burtnieku novada pasākumos būs ievērojuši neliela auguma kustīgu kundzīti ar sudrabu matos, kurai rokās videokamera. Jau vairākus gadus vecatiete IRĪNA RUDZĪTE un viņas digitālā draudzene ir nešķiramas. Neliela saruna par šo Irīnas kundzes aizraušanos sanāca vēl pirms Ziemassvētkiem, kad tikāmies Vecates kultūras centrā lukturīšu gatavošanas pēcpusdienā.

Pilsētas klusajā centrā kādā namiņā gaisma parasti iedegas vēl puskrēslā: trauslā Ilga ir tāds putniņš, kas agri ceļas. Viņas brīvprātīgo darbu pērn novērtēja, titulējot par Goda valmierieti. Tas gan nav darbs, bet hobijs, kaut arī reizēm no septiņiem rītā līdz deviņiem vakarā, Ilga saka.

PILSĒTA ir liela, un pašvaldība daudz dara, lai sakārtotu saimniecību, infrastruktūru, nodrošinātu pakalpojumus, lai viss darbotos kā pulkstenis. Sakārtota vide vairo labsajūtu un rada vēlēšanos uzkavēties, tātad te ir labi dzīvot.

Ceturtdien, 25. janvārī, Valmieras pašvaldības domes deputāti vienprātīgi apstiprinājuši pašvaldības budžetu 2018. gadam.

Ne mazums kāpumu un kritumu 90 gadu ilgajā mūžā ir piedzīvojusi valmieriete INTA MELBĀRDE. Nodzīvot daudzus jo daudzus gadus ar domu, ka karā zaudēts brālis, un tad — Holivudas filmu cienīgs pavērsiens.

Dažādas atskaites un statistikas zinātne nav nekas jauns: jau līdz ar pirmajām sabiedrībām tika veidota pārtikas, cilvēku, ieroču u.c. uzskaite. Statistikas pirmsākumi meklējami jau 17. gadsimtā Anglijā, kad valdība aizsāka iknedēļas dzimušo un mirušo iedzīvotāju skaita publicēšanu. Vēlāk to attīstīja kāds veiksmīgs tirgotājs, izprotot, ka sabiedrības analizēšana var dot priekšrocības tirdzniecībā.

Cik nu Miķelis atceras no jaunāko laiku Valmieras vēstures, pilsētā allaž kaut kādas klapatas bijušas ar lielāku sabiedrisko ēku jumtiem: tecējuši vai vienkārši ar aizdomīgu segumu bijuši gan tie, kas jau gadu vai pat vairākus gadu desmitus līdz tam nokalpojuši, gan pavisam svaigi jumtie. Pilnīgi droša kvalitāte gandrīz vai tikai diviem jaunajiem jumtiem – Svētā Sīmaņa baznīcai un no pirts par mūzikas skolu pārtapušajai ēkai Gaujas krastā. Jumiķus te nav paredzēts reklamēt – paši ziniet, kur šos amatniekus atrast!

Kad visa pasaule dzīvoja liela notikuma gaidās, kāri ķerdama laikrakstos ziņas par Velsas princi, tuvākajā laikā kronējamo Anglijas karali Eduardu VIII, Šanas virsaitis grāfs Miķelis Amālijas dēls Vanags kā jau augsti dzimusi personība arī gribēja piedalīties Lielbritānijas valsts svinībās.

Ar skandālu Saeimā un būtībā bez jebkādām sekām figurantiem noslēdzās tā dēvētās «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība. Lai arī jau sākotnēji šķita ļoti ticams, ka minētā izmeklēšana ir vairāk izrāde nekā reāls mēģinājums tiešām izdarīt kādus tālejošus secinājumus, tik bēdīgs fināls nevar neatstāt zināmu rūgtumu.

Iespējams, manas emocijas šoreiz ir nevietā. Un tomēr — padalīšos savās domās par tēriņiem Latvijas simtgades sakarā. Vismaz diviem jau realizētiem precedentiem, manuprāt, ļoti piestāv moto — par iztērēto naudu nerunāsim, toties pārspļausim visus!