Noslēgusies 23 kārtu tautas orientēšanās sacensību seriāla Valmieras Magnēts kārtējā sezona. Valmieras apkārtnes mežos šogad orientējies rekordliels (pārredzamā vēsturē) skaits skrējēju — vidēji kārtā 130 orientieristu. Viskuplāk apmeklētākās kārtas: otrā — Kazu krāces (175), devītā — Ķeņgupīte (164) un desmitā — Zvejnieki R (161). Visās 23 kārtās startējuši četri dalībnieki.

Lai gan tagad — putnkopji cāļiem ļauj piedzimt, cik un kurā brīdī vajag, joprojām spēkā — ir teiciens «Cāļus skaita rudenī». Turklāt jau pavisam tuvu ir diena, kad vien — tik cāļu, — cik — saskaitīsim šoruden, drīkstēsim saskaitīt arī nākamā gada 6. oktobrī, kad gluži kā cāļi rindā 13. Saeimas vēlēšanām rindosies politiskās partijas un to apvienības.

Ik pa laikam tiek vētīts un pētīts, kāda ir «zaļā koridora» atdeve. Jāatgādina, ka tā nosauca valsts apmaksātu procesu, kad pacienti, kuru ģimenes ārstam ir aizdomas par iespējamu onkoloģisku saslimšanu, pāris nedēļu laikā tiek uz konsultāciju pie speciālista un tālāku izmeklēšanu Rīgā.

Piedošana nav burvju nūjiņa. Ir gribēšana piedot un varēšanas piedošana: mēs gribam piedot, bet nevaram. Tad, kad mēs to varam, kad galva un sirds beidzot spēj vienoties, vēl paliek atmiņas, šīs sāpīgās lietas, kas uzpeld virspusē, kas satrauc un no jauna iekvēlina naidu. Tā ir atmiņas piedošana. Tā nav viegla. Tā prasa daudz laika.

Otrdien Valmieras pašvaldībā tika prezentēta digitalizācijas un informācijas uzturēšanas sistēma, ko izveidojusi SIA «Cemety». Sistēma izveidota sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldību, kā arī kapsētu apsaimniekošanas speciālistiem un paredzēta gan kapsētu uzturētāju un apsaimniekotāju, gan arī iedzīvoju ērtībai.

Jau rakstīts, ka Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar Valsts akciju sabiedrību «Latvijas Valsts meži» Matīšu pagastā turpina Jēkabkalna sakārtošanu un tā dabas vērtību apzināšanu. Šis kalns ir apmēram 700 metru garš un 300 metru plats pacēlums, kas apaudzis ar kokiem, galvenokārt ošiem un eglēm. Bet tālos gados te iestādītas arī 9 izcilas veimuta priedes, riekstu koki, dižskabārži un lapegles. Pacēluma piekājē vijas neliela upīte.

Otrdien Burtnieks pabija vietā, kur ikdienā apgrozās Burtnieku bērni un jaunieši, piedaloties dažādos interesantos pasākumos un nereti uzņemot ciemiņus tepat no Latvijas un pat ārzemēm. Šeit dzimst arī pa kādai galīgi trakai idejai, kuru tomēr izdodas realizēt dzīvē. Par vienu no tām, šovasar īstenotu starptautisku jauniešu apmaiņas SAIL4activeLIFE jeb Burā aktīvai dzīvei! projektu, ko veidojuši un realizējuši Latvijas, Igaunijas un Lietuvas āra dzīves entuziasti, stāsta Burtnieku jaunatnes centra vadītāja un Burtnieku novada jaunatnes lietu speciāliste Daiga Kīna:

Pirms pāris nedēļām Burtnieks kādā lietainā ceturtdienas pēcpusdienā pabija pie Sīmansoniem Rencēnu pagasta Meža Svennēs, lai novada vēsturei saglabātu kārtējo dizaineru un metālapstrādes virtuozu tēva Māra un dēla Jurģa radīto unikālo metāla darinājumu, kas nākamajā dienā, detaļās izjaukts, jau devās uz tehnoloģiskām procedūrām Rīgā, lai vēlāk nokļūtu savā nākamajā dzīves vietā Kurzemes jūrmalā pie Ovīšu bākas. Īsos monologos Jurģis un Māris Sīmansoni par savu darinājumu: kāpēc, kā un kur.

Diriģente INGA ZIRNE jau labu laiciņu vada trīs dziesmotus kolektīvus — kamerkori Kaķi, sieviešu kori Jumara un senioru vīru kori Baltie bērzi, tāpēc, sākot kārtējo sezonu, viņai par katru no tiem ir kas labs un interesants, ko pastāstīt:

20. oktobrī Valmieras teātra Lielajā zālē paredzēta pirmizrāde spilgtā franču dramaturga Žana Anuija lugai «Eiridīke» Māras Ķimeles režijā. Galvenajās lomās — Inese Pudža un Aigars Apinis. Ar iestudējumu «Eiridīke» teātris turpina pagājušajā sezonā veiksmīgi sākto ceļu pie jauniešu auditorijas, radot aizraujošus un emocionāli piesātinātus darbus.