Vasara un tostarp arī skolēnu brīvlaiks paskrējis vēja spārniem — bērni atgriežas skolās, uzsākot jauno mācību gadu. Lai ceļš pēc jaunām zināšanām būtu tikai labām emocijām piepildīts, kā ierasts, Valsts policija šajā laikā pastiprināti gādās par vispārējo sabiedrisko kārtību un drošību. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ceļu satiksmes drošībai izglītības iestāžu tuvumā, kā arī vietām, kur pulcējas nepilngadīgas personas.
Valmierietis KALVIS VOICEŠČUKS saka — ja vien ir vēlēšanās strādāt, darbu, pat sirdsdarbu, var atrast.
Jaunā mācību gada sākumā «Liesmas» lasītājiem, iespējams, būs interesanti izlasīt pirms 32 gadiem, 1985. gada augustā, žurnāla «Padomju Latvijas Sieviete» rubrikā «Apģērba kultūra» tālaika pedagogu ģērbšanās vēlamajam stilam veltīto publikāciju (saīsinātā veidā) «UZ JUMS SKATĀS SKOLĒNI».
Domāju, ne vienam vien, dzirdot vārdu bulterjers, rodas asociācija ar bīstamu cīņas suni. Atzīšos, ka pirms ciemošanās pie diviem valmieriešu Apiņu angļu Stafordšīras bulterjeriem arī es pret šo šķirni jutu zināmu piesardzību. Patiesībā bulterjerus īsti arī nebija iespēja iepazīt, jo līdz šim tie nebija un arī tagad nav pārāk izplatīti. Piemēram, Valmierā pašlaik dzīvojot tikai abas Apiņu ģimenes suņu meitenes, viņu brālītis un vēl viens padsmitgadīgs suņu puika. Tagad zinu, ka bulterjeri ir draudzīguma un mīļuma iemiesojums.
Septembrī visā Latvijā norisināsies Nacionālā Kino centra rīkotais 21. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, kura ietvaros kino Gaisma/3D Cinema Valmierā būs iespēja noskatīties trīs starptautiskos festivālos atzinību guvušas filmas. Foruma programmai dots nosaukums Pārliecības garša, jo tajā apkopotas filmas, kas pievēršas drosmes un pašizpausmes tēmām, stāstot par spēcīgām personībām un brīvības meklējumiem.
Ar vairākiem veiksmīgiem startiem pēdējā mēneša laikā izcēlušies mūspuses triatlona izcilnieki Jānis Melbārdis un Savēlijs Suharževskis.
20. augustā Daliņu pludmalē notika noslēdzošais Daliņu Junior Beach pludmales volejbola turnīra posms. Turnīrā piedalījās jaunieši no Valmieras un tuvākās apkārtnes, kopā 15 komandas.
Sestdien mājīgajā Smeceres sila trasē Madonā risinājās Latvijas BMX kausa otrā posma sacensības.
Sēdot Rīgā, arī Valmierā vai Vidzemes augstienē pie televizoriem, ir interesanti vērot par gadsimta plūdiem dēvētos ūdeņus Latvijas austrumos. Internetā populārs kļuvis kāds Latgales puisis, kurš jautri dodas peldēties pārplūdušā kviešu laukā. Taču pat uz mazāko jautrību prāts nenesas nedz šī, nedz arī citu nenovākto lauku saimniekiem. Šādus plūdus nepieredzējušajiem tā arī nesaprast tā sirmgalvja izjūtas, kurš atteicās evakuēties no ūdens appludinātās mājas, jo laivā līdzi taču nevarēs aizvest viņa divas govis...
No dažiem Vecrīgas suvenīru veikalu skatlogiem, gluži kā svētie no ikonostasa, uz garāmgājējiem noraugās skaistas lellītes. Cilvēks ir mazliet līdzīgs tradicionālajām krievu rotaļu lellēm — matrjoškām, kur izdobtā koka lellē var ievietot tieši tādu pašu lelli, tikai mazāku, savukārt mazākajā var ielikt vēl mazāku. Tā arī mēs, cilvēki, esam miesa, dvēsele un gars. Miesa — ārējais veidols, telts, kurā mājo dvēsele un gars. Ar šo vārdu ir vismazāk neskaidrību. Miesai vajag maizi, ūdeni un kustības. Taču jau mazliet dziļāk miesā mājojošā dvēsele ir noslēpums. Kas ir dvēsele? Vai tā ir tas pats, kas gars? Ne gluži. Tas, ko mēdzam dēvēt par dvēseli, nereti tiek apzīmēts ar vārdu sirds. Dvēsele — mūsos esošais apgabals, kurā uzkrājas pieredze. Tur mājo gudrība un saprāts, emocijas un jūtas. Taču dvēsele nav cilvēka dziļākais centrs. Visdziļākajās esības dzīlēs rosās gars. Tas ir kodols, kurā noenkurota mūsu dvēsele un izraisa tajā kustību. Baznīciskā vidē tiek jautāts: «Kāds gars tevi vada? Kāds gars kustina tavu dvēseli un miesu?»