Vai nu militāro mācību Latvijas pierobežā Zapad ietekmē, vai kādu citu valstiski svarīgu apsvērumu dēļ pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamas runas par obligātā militārā dienesta atjaunošanas nepieciešamību, bet aizvakar, spaidot televizora pulti, nejauši trāpīju uz diskusiju, kurā tika spriests, vai lietderīgāk nebūtu obligāto dienestu aizstāt ar valsts aizsardzības mācības stundām.
Arī mūspusē daudzi lauksaimnieki bažījas, ka ieilgušo lietavu dēļ joprojām palielās platībās ir nenovākti graudaugi, tādēļ lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir aizņemta, nevar to uzart un iesēt ziemājus. Šādā neapskaužamā situācijā katrs starp lietiem noķerts un laimīgi apsēts ziemāju hektārs pašlaik tiek uzskatīts par graudkopja sava veida sasniegumu.
Iepriekšējā piektdienā Daibē notika ZAAO 4. atvērto durvju diena, uz kuru bija aicināti Ziemeļvidzemes pašvaldību vadītāji un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgie speciālisti. Vajadzība pēc šādas atkārtotas iepazīstināšanas gan ar ZAAO piedāvātajiem tehniskajiem atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem, gan prasībām atkritumu šķirošanā vispirms ir tādēļ, ka dažās pašvaldībās pēc vēlēšanām mainījusies vadība, bet vēl vairākās — par atkritumu savākšanu un šķirošanu atbildīgie saimnieciskie darbinieki. Šāda kopīga saruna, kurā piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas un Izglītības ministrijas pārstāvji, bija nepieciešama arī tādēļ, lai pašvaldību pārstāvjiem skaidrotu, kādas prasības atkritumu apsaimniekošanā gaidāmas turpmāk. Tās vispirms nosaka vairāki šogad pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanā daudz konkrētāku un galveno atbildību. Līdz šim likumdevēji šo atbildību bija noteikuši diezgan vispārināti, bet turpmāk jau noteikts, kādas normas, kādi atkritumu savākšanas un šķirošanas procenti kurā gadā būs jāsasniedz.
«Pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, bet šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma,» — tā lakoniski pašreizējo situāciju komentē lauksaimnieki biedrības «Zemnieku saeima» medijiem izplatītajā paziņojumā. Latgales lauki un jebkura veida raža burtiski slīkst. Bet kā rudens lauku darbiem galā tiek mūspuses lauksaimnieki? «Liesma» uzklausīja vairākus viedokļus.
Rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators, viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem, un makšķernieks — Jāni Jaunsudrabiņu raksturo visi šie talanti. Lai par tiem atgādinātu viņa 140. dzimšanas laikā, J. Jaunsudrabiņa muzejs «Riekstiņi» un J. Jaunsudrabiņa biedrība rīkoja literāro darbu un ainavu konkursu Latvijas skolu 1. — 12. klašu audzēkņiem un skolotājiem. Ar iepriekšējā mācību gada beigām maijā noslēdzās šis konkurss, bet 8. septembrī dalībnieki tika aicināti svinīgā pasākumā Neretā, muzejā «Riekstiņi».
Caur lietus pelēkumu dabā pamazām ienāk rudens, bet mūsu skolas bibliotēkas plauktos rotājas krāsu prieks, jo allaž ir patīkami par iespēju aplūkot Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņu darbus. Šoreiz pie mums atceļojuši totēmstabi un zivis, kas lieliski «iedzīvojušies» starp grāmatām.
No 11. līdz 15. septembrim Valmieras pirmsskolas izglītības iestādēs notika Drošības dienas, ko organizē Valmieras Izglītības pārvalde sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
Turpinot tēmu par maldinošiem operatīvo dienestu izsaukumiem, sarunājos ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietnieci medicīnas un operatīvajos jautājumos SNIEDZI BRAČKU.
Sabiedrības lielā daļā valda satraukums par nabadzības kāpumu, dažādās aptaujās zemu vērtējam Latvijas ekonomiku un iedzīvotāju labklājību salīdzinājumos ar citām valstīm. Taču atbrauc no kungs no Parīzes un mūsu sarūgtinājumiem pārpilnajā tējas glāzē salej medainu sīrupu.
Šoruden, faktiski jau kopš vasaras beigām, Latviju terorizē laika apstākļi. Pa retam gadās kāda saulaināka diena, vēl kāda — tikai ar mākoņiem, pārējās — ar īslaicīgi garlaicīgu lietu... Latgalē jau šo klimatu līdz mielēm izbaudījuši gan lauksaimnieki, gan pārējie iedzīvotāji, kuriem mājās ir savs privātais autotransports, taču saprotamu iemeslu tomēr nav iegādāta vismaz lēta gumijas laiviņa. Ir pat lieli valsts nozīmes autoceļi, kuri vēl vakar funkcionēja bez vainas, bet šorīt jau tos kādā kuslākā vietā izskalojusi trakojoša ūdens straume...