Jaunieši kādā savas dzīves posmā atļaujas izmēģināt daudz ko tādu, ko varbūt tomēr nevajadzētu. Kaut vai tādēļ, ka vājāka rakstura indivīdus šāda sevis izzināšana un pārbaudīšana var novest uz slidena ceļa. Runa ir par atkarībām, kas ar laiku cilvēku sev pilnībā pakļauj un neatlaiž. Jaunieši un atkarības — par šo sabiedrībai aktuālo tēmu sarunājos ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecāko inspektori, nepilngadīgo lietu inspektori RITU OZARSKU.

13. februāra vakarā Valmieras Kultūras centrā būs skatāma jaunā humora izrāde Made in Latvija. Tajā piedalās labākie humora profesionāļi no Latvijas teātriem. Krāšņi tērpi, dziesmas, dejas, joki un parodijas — tas viss, lai skatītāji uzņemtu tik nepieciešamo smieklu vitamīnu devu.

Dvīņubrāļi Ponomarenko ir ne tikai radošas personības, bet arī īsti profesionāļi. Valērijs Ponomarenko — drāmas teātra aktieris, Aleksandrs Ponomarenko — profesionāls muzikants. Viņu humoristu karjera sākās Jevgēņija Petrosjana televīzijas raidījumā Greizais spogulis. Pēc tam mākslinieki kļuva par programmas Rīta pasts, ko translē telekanāls Rossija, vadītājiem.

Sestdien, 14. janvārī, koncertzālē Cēsis izskanēs Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) solistu Ilonas Bageles un Samsona Izjumova koncerts Krievu romances. Programmā iekļautas populāras 19. un 20. gadsimta krievu komponistu romances un dziesmas.

Nesen, 17. decembrī, pieveikuši ogrēniešus savā laukumā Olybet LBL čempionātā, valmierieši VOC Jauno gadu pirmdien sāka ar to pašu pretinieku, tikai šoreiz Triobet BBL turnīra priekšsacīkšu B grupas sacensībās. Viesus spārnoja Latvijas ieskaitē 2016. gada pēdējā mačā izcīnītā uzvara Ogrē pār valsts vicečempioniem VEF Rīga, savukārt mājiniekiem uzvara dotu iespēju vēl vairāk pietuvoties līderpozīcijām grupā.

Šī gada rudenī apritēs 100 gadi kopš boļševiku apvērsuma Krievijā, kura īstenotāji savu slimīgo ambīciju vārdā šo valsti pakļāva gadu desmitiem ilgai starptautiskai izolācijai, cenšoties gadadienu reizēs tautas acis aizmālēt un ārpasauli iebaidīt ar militārām parādēm Maskavas Sarkanajā laukumā.  Personīgi man pilnīgi vienalga, kā un vai vispār šo jubileju šogad kāds atzīmēs, kā revolūcijas nozīmi vērtēs vēsturnieki un politologi, vienīgais, ko nevajadzētu aizmirst, — ka šī apvērsuma rezultātā Latvija ieguva valstisko neatkarību, kuras simtgadi ar pamatīgu vērienu svinēsim nākamgad. Paredzēts, ka Latvijas jubilejas pasākumiem tiks atvēlēti 60 miljoni eiro, taču par to tērēšanas lietderību radošās inteliģences pārstāvji izteikušies gana skeptiski — komponists Jānis Lūsēns Kultūras Dienā aicinājis domubiedrus, kuri maksājuši nodokļus, uzstāties par velti valsts attālākajos novados un pagastos, savukārt rakstniece Liāna Langa vakardienas Latvijas Avīzē paudusi uzskatu, ka desmitiem miljonu tērēšana simtgades svinībām ir noziegums pret Latvijas nabagiem.

Ja ik pārdienas ieejam veikalā un iepērkoties pie kases paņemam (paņemt gan jau labu laiku nav iespējams) vai,  iztērējot 10 — 15 centus, nopērkam polietilēna maisiņu, tad tiešām sanāk tā statistika, kas klejo apkārt: katrs Latvijas iedzīvotājs gadā patērē ap 190 plastmasas maisiņu, kurus tad vēlāk izmanto pēc saviem ieskatiem.

Brāzmains austrenis rausta asti Sīmaņa baznīcas gailim un šūpo vēl greznumiem pilnās Ziemassvētku egles. Platumā izplesti, aukstumā gluži vai sastinguši mastos uzvilktie karogi. Puteņo. Baltā ziema nu ir klāt un  pēc vairākām nākšanām, domājams, šoreiz uz daudz ilgāku palikšanu. Nākamajās dienās tiek solīts jau pamatīgs aukstums, naktī uz sestdienu Vidzemes augstienē pat līdz -25 grādiem.

Gadu mijā 15000 Tezē (Taize) Eiropas jauniešu satikās Rīgā. Tā bija jau 39. kopā būšana, kas katru gadu notiek kādā no Eiropas valstīm. 26. decembrī uz Rīgu devās arī Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes kristiete LAURA JURSONE, lai vērienīgajā pasākumā mediju komandā darbotos kā tulks un sagaidītu latviešus.

«Beidzot sākas ziema, līdz ar to arī papildu rūpes, jo līdz ar problēmām iepirkumu sakarā nav izdevies sakārtot jautājumu par servitūta ceļu tīrīšanu. Tas acīmredzot būs jākārto citādā veidā. Tā ka šogad būs jānodarbojas arī ar lietām, ko neizdevās nokārtot aizvadītajā gadā. Bet saimniecības pārziņi pagastos ir radoši, gan jau arī šo problēmu atrisināsim. Uz saviem darbiniekiem jāpaļaujas, arvien vairāk jāļauj viņiem darboties patstāvīgi, bez bikstīšanas, jo kā gan citādi cilvēkos var rasties radošums, bez kura, īpaši mazajās pašvaldībās, nevar uz priekšu tikt. Nevaram balstīties tikai uz Ministru kabineta noteikumiem un pašvaldības nolikumiem, jādomā pašiem ar savu galvu.