Rūjienas novada Jeru pagasta bioloģiskā aitkopības saimniecība «Priedes» ir ilggadēja Latvijas aitu audzētāju asociācijas biedre. Saimniecībā sekmīgi nodarbojas ar ‘Latvijas tumšgalves’ šķirnes aitu audzēšanu. Tirgum ražo ne tikai vērtīgu un aitkopju aprindās arvien pieprasītu šķirnes materiālu, bet arī jēra gaļu, daudzkrāsainu vilnas dziju un paralēli tam arī medu no 29 bišu saimēm. Tikko aizvadīts jēru laiks. Par to tad arī saruna ar zinošo aitkopi, saimnieci ANNU ŠTRAUSI.

Valmieras integrētās bibliotēkas telpās aizvadīts pilsoņu dialogs par vēstures mācībām un nākotnes izaicinājumiem Latvijas jubilejas gadā.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA) lauksaimniekiem atgādina, ka, lai piedalītos ceļu satiksmē, pirms pavasara darbu uzsākšanas traktortehnika un tās piekabes atkal ir jāsagatavo un jāuzrāda ikgadējai tehniskajai apskatei.

Dižošanās akcija – konkurss «Dižprojekts» notiek jau septīto reizi. Biedrība «Latvijas Lauku forums» konkursu organizē, lai popularizētu reģionu teritorijām un iedzīvotājiem nozīmīgas idejas, kas īstenotas projektos ar LEADER pieejas finansējuma atbalstu, iedrošinot Latvijas iedzīvotājus drosmīgam lēmumam — dzīvot un aktīvi darboties laukos.  Šoreiz konkursam tika pieteikti divdesmit četri projekti no visiem Latvijas reģioniem.

Ir notikusi skolu rekonstrukcija un modernizācija, lai celtu izglītības kvalitāti un gatavotu speciālistus darba tirgus vajadzībām. Tiek ieguldīti struktūrfondu līdzekļi mācību programmās un pedagogu izglītošanā. Taču, pēc Ekonomikas ministrijas datiem, valstī joprojām ir liels dažādu jomu speciālistu trūkums.

Alus darītavai «Valmiermuižas alus» notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaises un laukumu būvēs SIA «Vides eksperts», liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Valmieras drāmas teātrī pirmizrādi piedzīvojušas Semjuela Beketa «Laimīgās dienas». Iestudējumā ir daudz absurdā, kuru esot vērts izdzīvot.

Tā malkas kaudzīte jeb 10 steri, ko pērnajā vasarā vēl varēja nopirkt par 250 eiro, pašlaik izmaksā vismaz 300. Cenu kāpums ir straujš, cērtot lielu robu pircēju maciņā.

Februārī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja un izlemšanai domes sēdē virzīja ieceri Brīvības bulvāra posmu no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra un Aspazijas bulvāra krustojuma līdz Raiņa bulvārim nosaukt par Brīvības laukumu.

Reizēm tā vienkārši gribētos sākt no baltas lapas, bet pagātne pinas pa kājām kā nepabarots kaķis. Arī atmostoties no padomju laika, tantes un onkuļi domāja, ka viss sāksies no jauna, ka sasniegts zināms nulles punkts. Pārliecība, ka turpmāk paši rakstīsim valsts vēsturi, bija sīksta un dzīvelīga.