Kad daudzi līdzšinējie pašvaldību vadītāji un deputāti ar cerībām raugās uz 3. jūnija vēlēšanu rezultātiem un pat kāda astroloģe paziņo, ka šajās vēlēšanās būšot tik labi rezultāti kā nekad, jo tās beidzot notiekot zvaigžņu un planētu stāvoklim vai visatbilstošākajā dienā, statistikas sarūpētāji un mediji atkal ceļ trauksmi par Latvijā strauji sarūkošo iedzīvotāju skaitu. Reizē ar to aktuāls ir arī jautājums, cik šobrīd Latvijā ir balsot tiesīgu vēlētāju un cik liela daļa no viņiem vispār aizies uz vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājaslapā ir dati, ka šo vēlēšanu reģistrā iekļauti vairs tikai 1448288 balsotāji. Sarukums  nepilnos 10 gados vien jau ir līdzvērtīgs pamatīgas pilsētas iedzīvotāju skaitam, jo 2009. gada pašvaldību vēlēšanās bija reģistrēti par 54802 vēlētājiem vairāk.

Šodien atzīmējam Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Manuprāt, īsti vietā ir šajā sakarā izteikt savas domas par ģimenes un vecāku lomu katra cilvēka dzīvē.

1. jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Tās aizsākumi meklējami 1925. gadā, kad Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai. Bet kā īpaši svētki, tos veltot speciāli bērniem, šī diena pirmo reizi atzīmēta 1950. gadā.

Ik gadu Valmieras tehnikumā tiek sveikti jaunieši, kuri izcēlušies ar īpašu aktivitāti ārpus stundu darba. Arī šī mācību gada izskaņā pirmdien godinājām tos, kuri bijuši sabiedriski aktīvi, piedalījušies skolas pašpārvaldes darbā un popularizējuši savu skolu. Valmieras tehnikuma Labo darbu svētku augstāko novērtējumu — apbalvojumu «Skolas lepnums 2017» — saņēma Kristīne Elīza Pazāne.

Laura un Lana ir 12. klases skolnieces, kuras jūnijā svinēs vidusskolas izlaidumu, bet pēc gada, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu, būs ieguvušas arī apliecinājumu par to, ka iegūta profesija, mācoties Ogres tehnikumā.

Svinot novadu Grāmatu svētkus, notika tematiska saruna par to, kā laukos sadzīvo ražošana un kultūras mantojums — enkuri, kas latvieti notur savā zemē.

«Tikmēr riņķoju pa Latviju, kamēr atgriezos Rīgā, pats tagad smejos — kas no Rīgas nācis, tam tur arī jāpaliek. Grūti jau ir, ka upe vairs nav blakus, ka nevar noskriet 100 metrus un ielēkt ūdenī, taču kultūras un radošā dzīve tagad daudz brīvāka,» atzīstas izstādes Sazaroto taku dārzs atklāšanā sastaptais mākslinieks JĀNIS JANSONS. «Tā kā man tā muiža bija baigi liela, nevarēju justies īsti brīvs, visu laiku bija kaut kas jādara; nauda arī nemaz tā nenāk, nevienam jau māksla nav vajadzīga. Bērni uz laukiem nenāca, būtu kāds no mazbērniem pieteicies — tad ok, bet tā visu nopelnīto ieguldīt tāpēc vien, ka īpašums, nebija lielas jēgas. Tagad esmu brīvs — aizslēdzu durvis un prom. Rudenī biju Ālandos, noķēru sava mūža lielāko zivi — 8 kg līdaku. Nofotografējos un palaidu atpakaļ — lielās jau nav garšīgas, ēdamās ir tās līdz 3 kg.»

Tuvojoties mācību gada noslēgumam, 25. maijā Vaidavas kultūras un amatniecības centra lielajā zālē izskanēja Pērnavas Mūzikas skolas skolotājas Renatas Marksalu un Valmieras Mūzikas skolas skolotājas Ritmas Pētersones-Cepītes audzēkņu koncerts.

«Es zinu, kā Valmiera sākās un turpinājās, līdz mēs satikāmies te un tagad. Tieši tāpēc šodien kopā uzbursim pāris pagātnes ainas, lai labāk izprastu vēl nezināmo Valmierā,» — ar šādiem Mārtiņa Meiera teiktajiem vārdiem sestdienas pēcpusdienā iesākās koncerts-uzvedums Nezināmā Valmiera.

Šodien Rūcamlapa iebrauc jūnijā! Tāpēc arī vasarai atbilstoša draiska saruna ar ne tikai Valmierā labi pazīstamu dāmu — šoferīti. Neesmu gan pie viņas korī dziedājis, tomēr pazīstamies jau labi sen un ik pa laiciņam, uz ielas staigājamās daļas saskrējušies kājāmgājēju statusā, pārmetam kādu vārdu par vietējo vai lielo politiku. Bet šoreiz IRĒNA ZELČA — tikai par auto!