Matīšu pagasta pārvaldi kopš 2015. gada 15. jūlija vada SKAIDRĪTE KLĀSONE. Tā nu sagadījies, ka Burtnieks viņu pirmoreiz intervē tikai tagad, matīšniekiem ļoti īpašā gadā un sengaidīta notikuma priekšvakarā.

Alus darītava Valmiermuižas alus pērn aizvadījusi ražīgu gadu, sasniedzot maksimālo brūvēšanas apjomu un 5,36 miljonus eiro apgrozījumu, kā arī audzējot pārdotā alus apjomu par 7%. Uzņēmums šogad attīstīs jaunas alus garšas un eksportu.

Vecates pagastā Burtnieks iegriezās gan tāpēc, ka nu jau veselu gadu – kopš 2018. gada 22. janvāra – te saimnieko jauna bibliotekāre ILZE ZARIŅA, gan arī tāpēc, ka šeit, bibliotēkā, tagad savā ziņā ir arī līdzšinējās Vecates pagasta pārvaldes sēdeklis. Burtnieku novadā īstenojot lokālu reģionālu reformu, tagad uzreiz pār diviem pagastiem valda Matīšu pagasta pārvaldes vadītāja Skaidrīte Klāsone, kura Vecatē ierodas divas dienas nedēļā, pārējā laikā vecatiešiem viņu problēmas palīdz risināt bibliotēkas vadītāja.

Par tradīciju kļuvusi Latvijas veiksmīgāko projektu dižošanās akcija Dižprojekts, ko organizē biedrība Latvijas Lauku forums (LLF) – organizācija, kas apvieno mūsu vietējās rīcības grupas, kuras saskaņā ar pašu izstrādāto Stratēģiju konkursu kārtībā piešķir ES LEADER finansējumu projektu realizēšanai. Par LEADER Dižprojektu var kļūt vietējo uzņēmēju vai iniciatīvas grupu (biedrību) projekts, kas realizēts vietējās rīcības grupas darbības teritorijā, piesaistot LEADER finansējumu no lauksaimniecības vai zivsaimniecības fonda. Dižprojekts ir teritorijas lepnums un aktīvo ļaužu darbības apliecinājums. Konkursa mērķis ir popularizēt unikālas, reģionu teritorijām un iedzīvotājiem nozīmīgas idejas realizēšanos dzīvē. Konkursa laikā galvenais ir nevis projektu savstarpējā sacensība, bet gan lepošanās ar paveikto, sabiedrības informēšana par līdzcilvēku paveikto, iedrošinot arī citus aktīvai rīcībai. Dižprojekta balva tiks piešķirta pēc vietējo rīcības grupu vērtējuma.

Valmieras pirmsskolas izglītības iestāde Sprīdītis visu februāri pavada svētku gaisotnē, jo gan bērni, gan personāls aktīvi gatavojas nozīmīgajai un apaļajai 40 gadu jubilejai.

Kamēr Valmierā žiperīgākus satiksmes dalībniekus joprojām baida pašvaldības iegādātais automobiļu plūsmas uzskaitītājs, kuram kā papildu bizness iespējama arī ātruma kontrole ar visām no tās izrietošajām represīvajām sekām neapzinīgo stūrētāju maciņiem, milzīgajā auto pasaulē notiek dažnedažādas lietas. Viena daļa no tām saistītas ar pragmatisku uzņēmējdarbības aprēķinu, otra – ar pieaugušu cilvēku dārgām zaļajām rotaļām, vēl trešā – ar burtiski paranoisku tieksmi visā un visur radīt konkurenci. Par katru cenu. Starp citu, kustības intensitātes uzskaite ir ļoti būtiska lieta, plānojot kaut kādas pārmaiņas arī Valmieras ielās. Kā nupat Rūcamlapa dzirdēja no pilsētas mēra Jāņa Baika, tad pirms Gaujas tilta rekonstrukcijas Valmieras centrā projektētāji rēķinājās ar 12 tūkstošiem automobiļu braucieniem pār tiltu (abos virzienos) ik dienu, bet jau pērn darba dienās, kā saskaitīts ar jau pieminēto foto radaram līdzīgo priekšmetu, tiltu šķērsojuši vairāk nekā 16 tūkstoši spēkratu, bet svētku dienās un brīvdienās – pat virs 20 tūkstošiem! Vācu laika metāla laidumi šo druku turēja un būtu turējuši, jācer, ka tāpat būs ar 21. gadsimtā gatavotajiem metāla izstrādājumiem... Nav jau citu variantu!

Šajās dienās kļuva zināms, ka Latvijas Republikas tieslietu ministrs un amatu apvienošanas kārtībā arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšsēdētājs Jānis Bordāns nosūtījis vēstules ārvalstu vēstniecībām ar žēlabām par to, ka ļaunā pašmāju prokuratūra politisku iemeslu dēļ izrēķinās ar viņa partijas biedru Juri Jurašu.

Aizvien lielāka uzmanība sabiedrībā tiek pievērsta pēc dažiem mēnešiem gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām, kuras ir ļoti nozīmīgs notikums kā iekšpolitikas, tā starptautiskās politikas kontekstā. Svarīga šajā gadījumā ir valdošās koalīcijas partiju spēja vienoties par kopīgu kandidātu uz šo augsto amatu.

Plašajos labdarības projektos mēs esam dāsni. Piemēram, bērnu veselības stiprināšanai tā tiek saziedoti tūkstoši, un labi, ka esam gatavi otram palīdzēt ar eiro, pieciem vai simtu. Šīs ziedojumu akcijas atspoguļo sabiedrību, tās vajadzības, un valsts apgūst līdzatbildību. Taču tas ir tikai viens no ziedošanas veidiem. Ziedošanas kultūra ir dažāda, un pētīts, ka bieži vien ziedot naudu ir daudz vieglāk nekā atvēlēt otram laiku, padomu, līdzdarboties. Tas prasa lielāku iesaistīšanos.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) viesojās Valmieras Valsts ģimnāzijā un Valmieras 2. vidusskolā.