Latvijas telpu futbola asociācijas 1. līgas kārtējā spēlē VALMIERA GLASS VIA futbolisti svētdien izbraukumā Ludzā ar 9:2 uzvarēja šī turnīra vājāko komandu SK Latgols.

Valsts kanceleja sadarbībā ar Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūtu ir publicējusi plašu informatīvu materiālu «Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos».

Gluži vai jāpateicas Anderam Pālsovam, Rīgas Ekonomikas Augstskolas rektoram, par viņa nevēlēšanos apliecināt savas prasmes «iezemiešu mēles» pārvaldīšanā. Šis skandāls ļāva mums daudz ko uzzināt par daža latvju politiķa, uzņēmēja vai cita «viedokļu līdera» attieksmi pret dzimto valodu. Lietas, ko nemaz negribētos uzzināt.

Naudas trūkums laukos negatīvi ietekmējis lauksaimnieciskajā ražošanā izmantoto dzīvnieku veselību. Jūtams, ka mazāk sauc talkā veterinārārstu, tādēļ ganāmpulkos parādās problēmas, ko sākotnēji saimnieks neaptver un atbildīgi nenovērtē. Dakteri saukt esot dārgi, tādēļ vairāk darīt sāk pats. Taču ir lietas, kur nav vietas šādai pašdarbībai, ko pats nemaz nedrīkst uzsākt. Finālā var sanākt sods par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Ir bijuši šādi gadījumi. Saimnieka visbiežākā atbilde: nezināju, ka to darīt nedrīkstu! Nezināšana neatbrīvo no atbildības pret tiem, ko esi pieradinājis.

Zumzumīte ir brīnumjauka ņufaundlendu meitene, un viņas sirdsdarbiņš nu jau vairākus gadus ir — būt par klausītāju. Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā lielais, labsirdīgais suns klausās pasakas un dāvā savu klātbūtni mazajiem lasītājiem. Šoreiz tās ir meitenes no Pārgaujas — Annemarija, Paula un mazā Justīne.

«Meža meitas» — savādi valdzinošais nosaukums piesaistīja. Grāmata ilgi plauktos neaizkavējās un pa lielo grāmatnīcu topiem gana izdzīvojās, tika nominēta kultūras balvai kā «Gada pārsteigums». Izlasīju ar interesi, kas kļuva vēl lielāka, kad uzzināju, ka autore ir kādreizējā mazsalaciete — SANITA REINSONE. Nu Sanitai tā jau mazliet tā kā vakardiena: nesen iznākusi otrā grāmata, šis nosaukums piesaista ne mazāk: «Kus mul patarei!»

Mantojumā atstātais var pasargāt, tikai jāpierāda, ka to spējam novērtēt un ka par to jūtam atbildību. Tā Rencēnu pamatskolā mākslīgā ugunskura gaismas lokā ienāca 1991. gada barikāžu laika atcere ar valsts himnas dziedājumu. Novadpētniecības pulciņa dalībnieki lasījumos izsekoja notikumiem Rīgā un Rencēnu pagastā pirms 26 gadiem. Plašs skolas muzejā savākto materiālu apkopojums par barikāžu atceres un notikumu tradīcijām tika izlikts apskatei un izmantošanai kā skolēniem, tā skolotājiem. Ielogojumos varēja izsekot Rencēnu pagasta barikāžu dalībnieku sarakstiem.

«Kad sākām veidot Rubenes ciematu un veidojās sadarbība ar Rubenes draudzi un mācītāju Arti Eglīti, kurš arī iestājās par to, ka nepieciešams apzināt Rubenes kultūrvēsturiskajā centrā esošās kultūras un vēstures vērtības, uzzinājām, ka tieši Rubenē 1795. gadā izdota pirmā pavārgrāmata latviešu valodā. Sākotnēji gan nebijām īsti pārliecināti, vai tā tiešām ir pirmā, lai gan pats nosaukums ir «Tā pirmā pavāru grāmata» latviešu valodā. Cenšoties tam rast apstiprinājumu, sazinājāmies ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku, kurš apstiprināja faktu, ka pavārgrāmata tiešām Rubenē driķēta. Tagad tas vairs nav apstrīdams,» par unikālā izdevuma saistību ar Kocēnu novadu stāsta pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece EVIJA NAGLE.

Padomju laikos kalpotājus varējām redzēt tikai filmās. Gandrīz vai bija jākaunas, ja sieviete pati nespēja savu māju sakopt. Tagad attieksme pret kāda cita cilvēka algošanu ir mainījusies. Tāpat kā dzīves straujais ritms. Un darbā aizņemtie savu neilgo brīvo laiku vairs nevēlas veltīt grīdas un logu beršanai. Pie tam var sanākt kā kādā TV reklāmā, kurā mātei nav laika ar mazo meitiņu paspēlēties. Bet laiks nemanot paskrien, meita izaugusi liela, viņai jau savas svarīgas darīšanas, tagad viņai nav laika ar māti aprunāties, un viņa tai saka — ej, mazgā savus traukus! Un, ja daudz strādāts, var arī atļauties mājas darbus uzticēt kādam, kam citas iespējas nopelnīt nav.

10. februārī Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvos kamerluga Pelikāns — viena no Latvijas teātros retāk iestudētajām zviedru dramaturga Augusta Strindberga lugām. Topošā izrāde ir aktrises Ineses Pudžas debija režijā Valmieras teātrī.