Aprīļa pēdējā nedēļā, veicot inspekcijas braucienu pa gandrīz visām Burtnieka piekrastes laivu bāzēm, pārsimt metru no Burtnieku centra kanāla krastā uzgāju jaunajai copes sezonai post sāktu jau krietni vien padzīvojušu koka laivu. Ienāca prātā, ka pirms daudziem gadiem žurnālā Auto uzrakstīju pāris rakstus par koka laivu būvētājiem. Abi bija no Burtnieku novada. Viens, pārsimt metru no ezera dzīvojošs sirms kungs, laivas būvēja pa vienkāršo, izmantojot tikai dēļus un brusas, otrs, gados nedaudz jaunāks, Rencēnos gatavoja jau mazliet lepnākas – ar brangām no egles saknēm. Ļoti iespējams, ka nu jau abi meistari pavisam citiem ezeriem laivas gatavo, taču arī Burtniekā joprojām ne viens viens drosminieks uzdrošinās doties viļņos ar koka laivu. Kā šādas laivas, arī ilgi krastā stāvējušas, remontēt, šoreiz pameklēju internetā. Tikai pašas galvenās lietas. Pieļauju, ikviena šī atziņa dziļi subjektīva, taču varbūt kāds racionāls grauds tur ir...

18. maijā Valmierā no pl. 19 norisināsies Muzeju nakts. Turpinot Latvijas simtgades stāstu, šogad izvēlēta tēma Tālavas taurētājs, godinot visu laikmetu varoņus un izdzīvojot viņu stāstus. Valmieras muzejs, paplašinot tēmu, par Muzeju nakts moto izvēlējies Rūdolfa Blaumaņa balādē Tālavas taurētājs ierakstīto atziņu Mans zelts ir mana tauta.

Varbūt šis virsraksts skan neglaimojoši pārējiem BFC Daugavpils futbolistiem, bet tieši viņu spilgtākais spēlētājs – Optibet virslīgas rezultatīvākais vīrs Vugars Askerovs – otrdien Daugavpilī atnesa savai komandai laimīgu uzvaru (1:0) pār VALMIERA GLASS VIA.

Liesma jau ziņoja par Alvila Kaufmaņa trenēto Valmieras Bērnu sporta skolas jauno basketbolistu panākumu, U-12 vecuma grupas finālturnīrā Valmierā savu skatītāju priekšā triumfējot cīņā par bronzas godalgām. Šoreiz komandas kopbilde kopā ar treneri Alvilu Kaufmani un VBSS direktori Līgu Dzeni jau pēc medaļu saņemšanas.

BMX kluba «Tālava» 16 sportisti Lieldienas svinēja trasē Beļģijas pilsētas Zolderā, kur viņi startēja Eiropas kausa izcīņas 3. un 4. posmā BMX riteņbraukšanā, kopumā paredzēti 10 posmi. Astoņi braucēji piedalījās arī treniņnometnē pirms sacensībām. Tā bija laba iesildīšanās pirms sezonas atklāšanas Latvijā, kas gaidāma šajā nedēļas nogalē 11. un 12. maijā Jelgavā.

Pērnruden ievēlētā 13. Saeima pamanījusies izcelties ar vairākiem diskutabliem lēmumiem, kuri izraisījuši neizpratni ne vien sabiedrībā, bet arī ļoti nopietnā institūcijā – Tiesībsarga birojā.

Nez kāpēc Latvijas politiķus tik ļoti satrauc, ka 25. maija vēlēšanās ir sagaidāma zema pilsoņu līdzdalība. Iespējams, pat krietni zemāka nekā iepriekšējā reizē (toreiz uz iecirkņiem devās 30 procenti balsstiesīgo). Vairākas partijas – «Attīstībai/Par!», Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija, jo īpaši «Saskaņa» – pašas parūpējās, lai sabiedrība šo pasākumu neuztvertu nopietni. Tāpēc uz Briseli savīkšķījušies braucēji lauza rokas vai tukši sapņo par pilsoņu pārpludinātiem iecirkņiem.

Aizvadītās nedēļas izskaņā Valmieras Kultūras centrā Valmieras Pārgaujas ģimnāzija (VPĢ) atzīmēja tradicionālos Karoga svētkus, tomēr šoreiz citādi, nekā ierasts, –  ne tikai tika sveikti ambiciozie jaunieši, bet arī norisinājās ģimnāzijas pašdarbnieku kolektīvu koncerts.

3. maija pievakarē Valmieras uzņēmēju apvienībā Ozols kārtējo reizi bija jaunās valdības ministra ciemu reize, un šoreiz viesis bija VARAM ministrs Juris Pūce, viņa padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Agnese Vārpiņa un arī 13. Saeimas deputāte no ministra pārstāvētās partiju apvienības Attīstībai/PAR! Inese Voika. Kupli apmeklētajā Ozola sanāksmē viesu statusā diskutēt par aktuālu tēmu – administratīvi teritoriālo reformu – bija ieradušies arī Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Burtnieku novada domnieks Kārlis Greiškalns, Cēsu uzņēmēju kluba prezidents Arkādijs Suškins, CSDD Valmieras klientu apkalpošanas centra vadītājs Valdis Stiģis un SIA LV&KV valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis.

Gatavojot izdošanai Hermaņa Enzeliņa grāmatas «Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē» atkārtoto un papildināto izdevumu, es iespēju robežās centos gan ar zemsvītras komentāriem, gan ar pievienotām ilustrācijām un to anotācijām skaidrot dažādus mūsdienu lasītājam reizēm neskaidrus jautājumus. Tomēr ne visu izdevās paskaidrot, dažām lietām uzmanību pievērsa nu jau iznākušās grāmatas lasītāji, dažas noskaidrojušās tagad, gūstot iespēju iepazīties ar atsevišķiem, manā rīcībā iepriekš nebijušiem avotiem.