ROTU ATTĪSTĪBU Livonijā var iedalīt vairākos hronoloģiskajos posmos, kur viens no lūzuma posmiem novērojams 14. gs. vidū. Pārmaiņas izraisīja vēsturiskie procesi, kas ietekmēja amatniecības attīstību un mainīja rotu nēsāšanas tradīcijas. Vēl 13. gs. un pat 14. gs. sākumā rotas liecināja par nēsātāja etnisko piederību un vietējo amatnieku darbu.
Pārcilāju prātā atmiņas ne tikai par jaunības gadiem vien un saprotu, ka skaistākais laiks mūžā saistās ar kustību, sportu, skriešanu. Var teikt, ka kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem sportots daudz.
Baznīcas laukuma bruģis un noslēpumainā pazemes eja
Bruģis baznīcas laukumā bija daudznozīmīgs. Parastās dienās te neviens nebrauca.
Avīzes varēja nopirkt apaļā kioskiņā, bet tas stāvēja cieši pie baznīcas sienas – tur, kur sienā iemūrētas divas apaļas akmens lodes. Tās krievu cars Pēteris I esot izšāvis uz Valmieru. Man bija atļauts staigāt pa bruģi, kuram pašam bija savs ritms, savas nokrāsas. Kad pāri brauca kaltie zirgu rati, tas rībēja; kad gāja viens zirgs ar saviem pakaviem – tas bija pavisam cits ritms. Ja krita lielas lietus lāses, bruģis sāka palaidņoties – akmeņi cits ar citu samirkšķinājās, sāka savā starpā šļakstīties. Uz slapjiem akmeņiem slīdēja sandales, un blēdīgie «senču pakauši» nogāza mani zemē. Par atkalu nerunāsim – tad pat lielie cilvēki gāja izplaknis, rokas iepletuši. Tā bija vesela izrāde par brīvu.
SENAIS.Valmieras bruģis. Foto no Valmieras muzeja krājuma
Artūrs Bērnieks bija spilgta un reizē arī noslēpumaina personība: temperamentīgs, enerģētiski spēcīgs un patiess mākslinieks daudzšķautnis. Viņš joprojām ir viens no pazīstamākajiem profesionālajiem latviešu koktēlniekiem, lai arī savus labākos darbus radīja vēl 20. gadsimta 20.un 30.gados.
Lai attīstītu Valmieras bibliotēkas darbību un pakalpojumus, pērn septembrī notika plaša lietotāju aptauja. Aizpildītas 669 anketas, iegūti dati par mūsu novada publiskajām bibliotēkām.
Janvāra otrajā pusē Latvijā pēkšņi uzliesmoja kaismīga diskusija par izstāšanos no Otavas konvencijas, kura paredz kājnieku mīnu pielietošanas aizliegumu.
«Visas skolas nenosargāsim, jābūt reāliem. Taču pats svarīgākais, ka sabiedrība ir aktīva, tai rūp savas skolas.
Pirmdien pusdienlaikā notikušajā akcijā «Skolām būt!» piedalījās daudzas mācību iestādes Latvijā, īpaši lauku skolas reģionos, kuras savu turpmāko darbības ceļu vēl nezina. Vairākas Valmieras novada mācību iestādes solidarizējās ar kolēģiem, uzsverot, ka laukos skola ir attīstības stūrakmens.
Pašlaik Valmieras novadā ir divi iespaidīgi industriālie objekti. Pirmais – bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorijā, kur jau izveidots Rūpniecības un eksporta parks vairāk nekā 14 hektāru platībā ar gatavu apakšzemes infrastruktūru un ielu tīklu.
Kaut arī Valmierā turpat blakus Nākotnes ielas veikalam Maxima X atrodas pasaulē pazīstamās lielveikalu ķēdes Lidl veikals ar, iespējams, pavisam citas jaudas piedāvājumu, plinti krūmos netaisās mest arī Maxima veikalu ķēdes īpašnieki.