Labklājības ministrijas jaunās programmas kopējā finanšu ietilpība mērāma vairākos desmitos miljonu eiro, kuros ietverta gan ģimenes valsts pabalsta atgriešanās pie sākotnēji iecerētās diferencēšanas par katru nākamo bērnu, gan lielāks pabalsts černobiliešiem, gan ar celiakiju slimo bērnu atbalsta loka paplašināšana, gan griestu noņemšana slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstiem.
Mākslas mēnesis aprīlis vairs nav aiz kalniem. Arī Valmierā tas solās būt gana krāšņs un interesants. Par to vakar Valmieras muzejā stāstīja organizatori.
Jau ierasts, ka skolēnu pavasara brīvlaikā aktīvi iesaistās daudzas iestādes, starp tām jau vairākus gadus arī Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu nodaļa ar dažādām izglītojošām programmām.
Jau esam ziņojuši, ka Rūjienas novada dome, pamatojoties uz likumu par pašvaldībām un Izglītības likumu, līdz šā gada 14. augustam ir nolēmusi reorganizēt novada izglītības iestādes, lai nodrošinātu novada pašvaldības līdzekļu efektīvāku izmantošanu un izveidotu kvalitatīvāku izglītības sistēmu. Lai to paveiktu, izveidota izglītības iestāžu reorganizācijas komisija. Tās vadība uzticēta Rūjienas vidusskolas direktoram VIDARAM ZVIEDRIM.
Rūjienas «Baznīcas torņa komitejas» izveidotājas biedrības «Rūvenietis» vadītāja Līga Siliņa zināja teikt, ka vienu no lielākajiem ziedojumiem Rūjienas baznīcas torņa atjaunošanai veicis vietējais uzņēmējs IVO ZĀLĪTE un viņa uzņēmums SIA «Sanat». Tā kā Ivo bija ļoti aizņemts, gatavojoties svarīgai darījuma vizītei ārzemēs, viņš uz tikšanos ar «Liesmu» atsūtīja SIA «Sanat» komercdirektori GUNU ZĀLĪTI.
Rūjienas baznīcas torņa atjaunošanai uzsāktās ziedojumu vākšanas iniciatore Līga Siliņa, stāstot par daudzajiem ziedotājiem, vai par katru var pateikt ko īpašu. Piemēram, par Jeru pagasta iedzīvotāju, pensionāru ALFREDU RAZUMEJU. Viņš esot atnācis uz Rūjienas izstāžu zāli, nolicis uz galda apaļu naudas summu un, parakstoties ziedotāju grāmatā, noteicis: «Tas Rūjienas baznīcas tornim. No katras pensijas atliku.»
Šovakar LMT Mansardā pirmizrāde jaunā režisora JĀŅA ZNOTIŅA ceturtajam iestudējumam Valmieras teātrī — Ērika Vilsona lugai Debesis ir mums. Dažas dienas pirms izrāde nonāk pie skatītājiem, Jānis, atskatoties uz mēģinājumu periodu, saka — pirmo reizi viņš šo procesu tik ļoti sajūtot kā komandas darbu. Kad cilvēki, kas nebūt nedomā vienādi, dara visu, lai saprastu citus, paskaidrotu pats savu domu gājienu, bet galvenais — risinātu kopējas problēmas, nevis rušinātos tikai savā profesionālajā lauciņā. Jo tā būs izrāde par to, kas mums visiem kopīgs, — Latvija, ticība, mīlestība.
Priecājamies par to, ka domājam par tīru, nepiesārņotu vidi. Arī šogad Valmieras Viestura vidusskolas skolēni ir bijuši ļoti čakli un atsaucīgi, vācot izlietotās baterijas. Un šķiet, ka ar katru gadu dalībnieku skaits un atnesto bateriju kilogramu skaits aug augumā.
Pagājušajā reizē RECRO attīstības vadītājs NORMUNDS ASPERS savās atbildēs apstājās pie veida, ka Cēsīs nonāk remontējamās automātiskās ātrumkārbas jeb AAK. Turpinām!
Populārajā dziesmā turpinājums skan: es aizmirst nespēju! Šajā gadījumā gan runa būs nevis par īstajām acīm, bet par automobiļu lukturiem, īpaši tumšā diennakts laikā ļoti vajadzīgām auto acīm. Spēkratu gaismekļi kļūst arvien sarežģītāki un arī arvien dārgāki, tāpēc rezerves daļu tirgū joprojām liels pieprasījums pēc nenosakāmas izcelsmes lietotiem lukturu komplektiem, kas krietni lētāki par veikalā oficiāli nopērkamiem. Lielākoties tieši tāpēc, ka zagti...