27. aprīlī visā Latvijā notika Lielā Talka. Talkai visā Latvijā bija pieteiktas 1422 talkošanas vietas. Valmierā šogad notika 25 publisku teritoriju sakopšanas talkas, ko rūpēs par vides tīrību un sakopšanu organizēja gan aktīvas ģimenes, kaimiņu kopienas, gan organizācijas un uzņēmumu kolektīvi.
Pirms nu jau nedaudz vairāk kā 15 gadiem – 2004. gada 1. maijā – Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (ES). Tobrīd dalība aliansē daudziem šķita kā politisko sapņu piepildījums, taču patlaban situācija vairs ne tuvu nav tik viennozīmīga.
Bija agrs 4. maija rīts, kad arī «Liesmas» auto no Valmieras apņēmīgi ripoja Siguldas virzienā, kur jau sešpadsmito reizi notika populārā Latvijas Stādu parāde, kas šā allaž kupli apmeklētā pasākuma pastāvēšanas vēstures pēdējos piecos gados ir pārvērtusies jau par starptautisku Notikumu, jo divu dienu laikā tā vairāk nekā 70000 apmeklētāju vidū nu ir ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, bet arī Somijas, Zviedrijas, Baltkrievijas un Krievijas iedzīvotāji.
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā Valsts prezidents Raimonds Vējonis svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza augstākos Latvijas valsts apbalvojumus.
3. maijā Ipiķos, kopīgi ar folkloras kopu «Dzīne» skanot spēka dziesmām, līdzās iepriekšējos gados iestādītajiem ozoliem un liepām Latvijas simtgadei veltītajā parkā pulcējās represēto ģimenes, lai iestādītu bērzus.
27. aprīlī Dānijā, Vejles pilsētā, Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāve Līga Vecā forumā «Reemigrācija — vakances un izaicinājumi» iepazīstināja Dānijas latviešus ar Valmieras piedāvātajām iespējām.
Piedāvājam nelielu ieskatu Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieces PĀRSLAS RIGONDAS KRIEVIŅAS sacītajā Smiltenē Zemkopības ministrijas un LLKC nesen rīkotajā reģionālajā konferencē «Stipri reģioni, stipra valsts!».
Saeima, tās deputāti – atslēgas vārdi, kurus izdzirdot daudziem rodas negatīvas asociācijas par institūciju un tai pakļautiem darbiniekiem, kuri satiekas reizi nedēļā, lai, nospiežot vienu no trim pogām («par», «pret» vai «atturos»), ieviestu jaunus (protams, nevajadzīgus un sabiedrībai kopumā regresu radošus) likumus. Tiesa, jāatceras divi fakti – politika ir kompromisu, nevis «atsēdēšanas» māksla, un par Saeimā ievēlēto deputātu darbīgumu esam atbildīgi mēs, vēlētāji, kuri viņus ir ievēlējuši un kuri iepriekš, kā jau par savas valsts labklājības palielināšanos un noteiktām nozarēm saistīto problēmu mazināšanos ieinteresētiem pilsoņiem pieklājas, ir pirms tam izpētījuši politisko partiju sarakstus, programmas ar paveicamajiem darbiem un deputātu kā personību atbilstību ieņemamajam nozīmīgajam amatam. Atzīstu – mazliet pārspīlēju, taču sekas – neapmierināts vēlētājs – ir vien mūsu pašu attieksmes rezultāts. Jāpiemin arī bijušās Latvijas Republikas prezidentes V. Vīķes-Freibergas teiktais: «Ja cilvēkiem klājas labi, viņi mīl savu valsti un politisko sistēmu; ja sākas grūti laiki, tad tiek meklēts kāds, ko vainot.»
Lai pievērstu jauniešu uzmanību Eiropas Parlamenta vēlēšanām un raisītu sarunu starp deputātu kandidātiem un jauniešiem, Valmieras Jauniešu dome rīko diskusijas «BALSOT vai BASTOT? Eiropas Parlamenta vēlēšanas», kas notiks Valmieras Jauniešu mājā 9. maijā un 16. maijā, sākums plkst. 16.
VALDIS BĀRDA Alojas novada domes priekšsēdētāja amatu pilda gandrīz pilnus divus pēdējos sasaukumus. Bijis klāt arī novada pirmsākumos, strādājis domes opozīcijā. Viņa pārraudzībā esošais novads (631 km2, 4973 iedzīvotāji) ir viens no retajiem Latvijā, kura teritorijā atrodas divas pilsētas (Staicele un Aloja). Intervijā viņš arī neslēpj, ka attīstīt novadu ar divām pilsētām ir visai apgrūtinoši, tai pašā laikā lepojas ar šajos gados novadā padarīto.