Lai kādi arī būtu ministri topošajā Krišjāņa Kariņa valdībā, par ārlietu un aizsardzības resoru vadītājiem šaubas nerodas ne mirkli. Abi ir pieredzējuši vīri, jau no pirmās dienas gatavi gan perfektas runas teikt, gan mūsu valsts nostāju pozicionēt starptautiskā mērogā. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO šajās pozīcijās abiem ministriem būtiskākais – ieturēt kopējo savienības un alianses kanti, atturoties no brīvdomīgiem izlēcieniem un, nedod Dies, stratēģisko partneru nesankcionētas mutes palaišanas publiskā telpā. Šis Kariņa valdības sāns kā bruņu durvis – ar šīm lietām viss allaž bijis kārtībā gan Edgaram Rinkēvičam, gan Artim Pabrikam.

Katrs aicinājums uz pasākumu tagad beidzas ar brīdinājumu, ka notikumā «var tikt filmēts un fotografēts», katra otrā preses relīze aptver nevis konkrētus cilvēkus un vietas, bet bieži vien ir minēta vien norāde par reģionu.

Viņnedēļ visā Latvijā, arī Kocēnu novadā tika pieminēti 1991. gada barikāžu notikumi. 18. janvārī Kokmuižas pils parterā kā ik gadu tika iedegts barikādēm veltīts piemiņas ugunskurs, pie kura pulcējās Kocēnu pamatskolas skolēni, Kocēnu 38. skautu vienība, PII «Auseklītis» audzēkņi. Par 1991. gada barikāžu notikumiem stāstīja to dalībnieks, kocēnietis Tālavs Megnis. Savukārt 19. janvārī Kocēnu kultūras namā izskanēja barikāžu laika dziesmas un atmiņas kopā ar dziedātāju Ievu Akurateri, mūziķiem Leonu Sējānu (ģitāra) un Matīsu Akurateru (perkusijas).

Nedēļas izskaņā Liesmas redakcijā viesojās konkursa dalībnieki, lai tiktos ar Alekseju Loskutovu (Jaunā Vienotība) un Eiroparlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa palīdzi Elīnu Bīviņu. Pēc diskusijām par valstī aktuāliem jautājumiem tikšanās noslēgumā tika izlozētas divas ceļazīmes uz Briseli Beļģijā. Iespēju doties un aplūkot Eiropas Parlamentu ieguva Elīna Kuplā un Juris Mūrnieks.

Par labu tradīciju Valmieras biznesa inkubatoram kļuvušas tā dēvētās iedvesmas pēcpusdienas Lūst vai plīst, kuru laikā allaž kuplam interesentu pulkam ir iespēja uzklausīt un pēc tam uzdot jautājumus katru reizi trim uzņēmējiem. Ciemiņi – cik nu kurš to atraktīvi prot, taču lielākā daļa viesu līdz šim bijuši no tiešām atzīstamu stāstnieku kategorijas – klāsta savu uzņēmēja ceļu, pakavējoties gan pie veiksmes brīžiem, gan arī neveiksmēm, kuras izdevies pārvarēt un pie reizes gūt svarīgas atziņas turpmākajiem ceļiem biznesā.

Garškopju kustība Gardu muti, iedvesmu smeļoties Latvijas kino, kur tiek izgaismoti mūsu pašu stāsti un radīti mūsu varoņi, kopā ar filmu studijas Atom Art komandu ir radījusi īpašu veltījumu Latvijas simtgades vērienīgākajai animācijas filmai – Valmiermuižas alus darītavā tapušu cidoniju un suņuburkšķu zelteri Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi.

Veidojot apskatu, satiku Latviju un pasauli. Pie manis atnāca pagātne un atveda līdz šodienai. Visas norises nesaraujami saistītas ar Naukšēniem. Mums viena zeme, viens liktenis. Mēs bijām klāt notikumos, kas risinājās 2018. gadā.

Piektdienas pusdienlaikā Naukšēnu novada vidusskolā bija pagrūti atrast kādu dzīvu dvēseli, jo visas klases kopā ar savām audzinātājām bija devušās ārā, lai skolas priekšā, aiz Jauniešu centra, pie sporta zāles, stadionā un citviet piedalītos vienpadsmit Sniega dienas disciplīnās – sniega torņa celšanā, velteņa mešanā, mantu meklēšanā sniegā, šļūkšanā no kalna, slēpošanas stafetē, sniega nešanā, sniega mešanā, piku mešanā pa mērķi, āboliņa vilkšanā, virves vilkšanā un konkursā atrodi divus vienādus. Tuvāk par šo pasākumu lūdzām pastāstīt Naukšēnu novada vidusskolas direktora vietnieci audzināšanas darbā INGU GAILI:

Kamēr bērni priecājās Sniega dienā, divi vīri zem gājēju tilta cītīgi urba āliņģus Rūjas ledū, lai nodotos zemledus makšķerēšanas procesam, kas savā ziņā esot laimes spēle, jo neesot vienkārši uzminēt, kur tobrīd mājo lielā zivs. Spriežot pēc lomiem, šie vīri gan nebija nekādi biklie iesācēji, tā kā abiem kastītēs spirinājās itin brangi asarēni. Prāvāko asari tobrīd bija izvilcis Andris, kas atzinās, ka dzīvojot viens, tāpēc zivis būšot jātīra pašam, tomēr ēšana viņam neesot galvenais, bet gan pats makšķerēšanas azarts, ka izdevies izmānīt zivi no āliņģa.

Rotari ir organizācija, kas visā pasaulē vieno ap 1,2 miljoniem uzņēmēju un citu profesiju pārstāvju. Līdzās sākotnējam mērķim – veicināt dažādu profesiju pārstāvju savstarpējos kontaktus – organizācija izvirzīja arī sociālas palīdzības un labdarības uzdevumus. Rotari biedri īsteno dažādus palīdzības projektus, atbalsta augstus profesionālās ētikas principus un veicina mieru un labu gribu visā pasaulē. Rotari organizācijas moto ir Pašaizliedzīgi kalpot.