Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» Resursu centrā notika praktiskas nodarbības romu bērniem un jauniešiem «Izglītība un brīvprātīgā darba iespējas Latvijā un pasaulē».

Kad saule iegriezusies ceļā uz vasaru un sāk dziedāt putni, Rencēnu pensionāru biedrības «Sapratne» biedri pulcējas kopsapulcē. Šī gada marts Latvijā  ir citāds — 150. jubileja Aspazijai. Latvietei, dzejniecei, vairāku lugu autorei, kas pazīstama kā sieviešu tiesību cīnītāja, apliecinot to savos literārajos darbos. Par Aspazijas dzīvi un mīlestību pensionāriem stāsta kopsapulces ciemiņš — kādreizējā rencēniete, viena no Ploču ģimenes astoņām māsām Mirdza Lībiete. Šobrīd cēsniece — literāte, rakstniece, skolotāja.

Rīt Valmierā ieradīsies XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku žūrija, lai novērtētu Valmieras pilsētas, Kocēnu un Beverīnas novada deju kolektīvu sagatavotību. Diena nesolās būt viegla, jo kā vienmēr mūspusē ir ļoti daudz kolektīvu — kļūt par svētku dalībniekiem pretendē gandrīz četrdesmit dejotāju kopas.

Lielās Talkas pašvaldību konkursā «Pastāvēs, kas pārvērtīsies» iesaistījies arī Kocēnu novads. Iniciatīva nākusi no Dikļu pamatskolas vecāku padomes, kas arī rosināja sasaukt sapulci, lai kopīgi izspriestu, ko un kā darīt, stāsta novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājas vietniece KRISTĪNE LĪDAKA. Tā, visām novada un pagasta gudrajām galvām sanākot kopā, izsprieduši, ka unikāla vieta pagastā ir Neikenkalna Dabas koncertzāle un ka šī ir tā vieta, kas jāattīsta: «Ņemot vērā, ka dabas koncertzāle jau ir veidota uz dabas pamatiem, to jāturpina apaudzēt ar dabīgo. Koncertzāles teritorija ir publiska telpa, kur arī mašīnas braukā, tāpēc, lai to pasargātu, radās doma, ka vajadzīgs zaļo zonu sargājošs dabīgs dzīvžogs.»

Tik skaistas — lielas, košas, smaržīgas — narcises uz 8. martu bija nopērkamas puķu tirdziņā pie Valmieras autoostas. Tās — bērzainietes AUSMAS PURBĒRZIŅAS izaudzētas. Sarunājām, ka aizbraukšu ciemos, lai paskatītos, kas uzņēmīgās sievietes saimniecībā šopavasar notiek.

Latvijā izglītības un zinātnes nozarē darbojas 36 teritoriālās arodorganizācijas ar 1248 arodorganizācijām izglītības un zinātnes iestādēs, 11 speciālisti nacionālajā birojā Rīgā, kopumā apvienojot 30220 izglītības un zinātnes darbiniekus, t. sk. 29464 arodbiedrības biedrus. Tas ir varens spēks, kas aizstāv savu biedru un arī pārējo pedagogu ekonomiskās, sociālās un tiesiskās intereses. Valmieras starpnovadu arodbiedrības organizācija ir ceturtā lielākā Latvijā, kurā apvienojušās 52 pirmorganizācijas.

Re, cik garš mums sanāca ieskats automātisko ātrumkārbu (AAK) pasaulē. Par šo tehnisko risinājumu, kas autovadītājus visā pasaulē priecē jau teju 80 gadus, Rūcamlapai stāsta valmierietis Cēsīs — uzņēmuma RECRO attīstības vadītājs NORMUNDS ASPERS. Šodien mūsu saruna arī finišē.

1960. gadā Burtnieku Ausekļa skola tika pārcelta uz Burtnieku centru skolai pielāgotās telpās. Ausekļa skolas telpās atvēra internātskolu.

Labā un ļaunā cīņa ir pasaku, teiku un eposu sižetiskās līnijas pamatā. Parasti labais uzvar, vismaz pasakās. Bez ļaunā, nebūtu labā. Bez nodevības nebūtu uzticības, bez meliem- taisnības. Bez ziemas, nebūtu pavasara. Cīruļputenis nepieciešams mums visiem, lai novērtētu tos dzidros pavasara rītus, kad saules stari atver pirmo krokusu ziedus.

«Annas Brigaderes Sprīdītis, ceļojot un iepazīstot pasauli, nonāca pie atziņas, ka ir jāatgriežas Laimīgajā zemē – Mājās. Skolēnu teātris «Sprīdītis» visus 56 pastāvēšanas gadus ir dzīvojis savā Laimīgajā zemē – Viesturskolā. Tā ir liktenīga sagadīšanās, ka tieši šeit teātris izveidojās un gadu gaitā izauga par visā Latvijā pazīstamu, stabilu māksliniecisku kolektīvu», tā teikts nesen iznākušās grāmatas ««Sprīdītis» Laimīgajā zemē» ievadā. Bagātīgi ilustrētais izdevums ir veltījums skolēnu teātra «Sprīdītis» izveidotājam, režisoram un skolotājam Zigurdam Ķesterim, viņa darba turpinātājam režisoram Robertam Segliņam, skolēnu teātra dalībniekiem un skolai. Teātra 50 gadu (1958 – 2008) vēsturi pārlūkojot, grāmatā to kā krāsainu puzli kopā salicis Viestura vidusskolas skolotājs, «Sprīdīša» aktieris, skolas 1970. gada absolvents MĀRIS LAPSIŅŠ, bet grāmatas teksta korekcijas veikusi šīs skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja LĪGA LAPSIŅA. Skolā kolēģi, laulības dzīvē pāris, vecāki un vecvecāki.