Veselīga konkurence rada izaugsmi. Tā pērn rudenī Siguldas pauerliftinga biedrība pārsteidza ar līdz tam neredzētā līmenī organizēto valsts čempionātu spēka trīscīņā bez ekipējuma. Ekipētās trīscīņas meistarsacīkstes, kā ierasts, notiek pavasara vidū. Un šī gada maču organizatori — klubs Gulbene KSP — prata godam atbildēt siguldiešiem. Vienlaikus ar Latvijas čempionātu norisinājās arī Latvijas Kausa posms — Gulbenes čempionāts. Sportistiem bija iespēja spēkus pamēģināt gan vienās, gan otrās, gan abās sacensībās, tādējādi nopelnot pa vairākām godalgām un radot krietnu slodzi sacensību sekretariātam. Lai arī ekipētā spēka trīscīņa pamazām zaudē savas pozīcijas neekipētajai un dalībnieku skaitu Latvijas čempionātā krietni limitēja augstās kvalifikācijas normas, pēdējie dalībnieki no Gulbenes mājup atgriezās jau svētdienas rīta gaismiņā. Viņu vidū ar Valmieras pašvaldības gādību startējusī Spēka Pasaules komanda.

Jau kopš neatkarības atjaunošanas visās trijās Baltijas valstīs rēķina  PSRS okupācijas laikā baltiešiem radītos zaudējumus. Diez vai te iespējams runāt par kaut kādu pilnīgi precīzu metodoloģiju, tāpēc skaitļi svārstās robežās no pārdesmit līdz pat 800 miljardiem eiro.

Runājot par izglītības sistēmu, mums ir liela problēma — ļoti klibo pamatskola. Sāksim no paša sākuma! Nāk bērni ar tā saucamajiem kodiem. Ko tas nozīmē? Ar apliecību, kurā rakstīts, ka viņš ir pabeidzis pamatskolu. Un tad klāt vēl sekmju izraksts, kurā ir šie kodi, laikam kādi pieci par to, ko viņš īsti ir apguvis. Un šie kodi liecina, ka jaunietis  pamatskolu it kā beidzis, taču viņš ir apmēram 7. klases līmenī. Tādi pamatskolu beigušie mums tagad nāk uz tehnikuma Alsviķu filiāli. Tad nu es nesaprotu: ja valsts izdod dokumentu un arī vecāki apgalvo, ka viņu bērns taču beidzis pamatskolu, tad nedrīkst jaunietis būt tādā līmenī!

Latvijas valsts simtgades gaidās Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienā — 4. maijā — visā Latvijā tika aizsākta kāda jauna tradīcija — Baltā galdauta svētki.

Šogad Valmieras Mākslas vidusskola svin četrdesmit gadu jubileju. Savā vēsturē skola piedzīvojusi dažādus laikus. Reiz pat bijusi tuvu slēgšanai. Vislielākās pārmaiņas ir notikušas pēdējos trijos gados. Skola iekārtojusies plašākās telpās, un no 2013. gada skolai ir jauns un idejām bagāts direktors — EDGARS BOGDĀNS.

Ģimenes saziedo prāvu summu, lai atbalstītu bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām.

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas nākotnes redzējums atzīts par vienu no 10 labākajiem Latvijā un šodien cīnīsies par galveno balvu — iespēju iegūt savai skolai Samsung tehnoloģijas 10000 eiro vērtībā.

Oļesjas un Maksima mamma TATJANA ĻUDVIKOVA strādā Valmieras cietumā. Viņa ir Sociālās rehabilitācijas daļas priekšniece. Mamma, kura bezgalīgi mīl pašas bērnus, bet nekautrējas atzīt, ka darbs ir viņas otrās mājas.

Rīdziniece BAIBA LĀCE ir trīs bērnu mamma. Divus viņa lolo, bet vienu no dzimušajiem dvīnīšiem viņa atceras un mīl Dieva aizsaules ceļos.

Valmieriete GAĻINA PURIŅA ir dēla Andra un meitas Zanes mamma. Tieši meita bija tā, kura pamanījās sagriezt ģimenes pasauli kājām gaisā.