«Liesmai» piezvanīja Līvija, kura dzīvo Beverīnas novadā vasarnīcu ciemā «Gauja», un pastāstīja, ka viņas mājas tuvumā Gaujas attekā nu jau, šķiet, uz palikšanu  iemitinājušies divi diži balti gulbji. Vai nu tie paši, vai arī līdzīgi esot tur manīti jau pērn, taču kaut kur aizklīduši. Nu abi esot uzbūvējuši ligzdu, kurā sadētas olas, un gulbju māte tās cītīgi perējot. Tēviņš perētāju vērīgi sargājot. Ligzda gan sākta būvēt vispirms attekas krastā diezgan tuvu vasarnīcām, taču tad pāris par labāku atradis vietu staignā pussalā, no kuras pietiekami labi pārredzama visa atteka, arī cilvēku apdzīvotais krasts. Kad gulbis par kaut ko satraucoties, kas viņaprāt var ligzdā sēdošajai radīt briesmas, vicinot spārnus, bargi šņācot.

Pirms nedēļas Briselē skanēja slavinājuma vārdi, kad unikālais zinātnieku, mūziķu un citu mākslinieku kopdarbs «Dabas koncertzāle», pārspējis nopietnus pretendentus no Vācijas, Itālijas, Austrijas, Bulgārijas, Rumānijas un Horvātijas, saņēma Eiropas komisijas  gada balvu Natura 2000 komunikācijas kategorijā.

Aizvadītajā nedēļā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars atgādināja, ka jau pavasarī CVK virzījusi izlemšanai Saeimā grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas arī pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem dotu iespēju nobalsot pa pastu, kā tas pašlaik ir atļauts Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanās.

Naktī uz 1941. gada 14. jūniju Latvijā un citās Baltijas valstīs tika veikta specifiska padomju politisko represiju forma — iedzīvotāju piespiedu pārvietošana jeb deportācija. Latvijā šī akcija atšķīrās no politiskajiem arestiem ar masveidīgumu un to, ka pat formāli netika meklēti nekādi vainas pierādījumi — izsūtīšanas un arestēšanas pamats bija personas nodarbošanās, sociālais stāvoklis, piederība pie noteiktām politiskām un sabiedriskām organizācijām, turklāt deportācija skāra ne tikai konkrēto personu, bet arī tās ģimenes locekļus.

Jau daudzus gadus jūnijā, sagaidot Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, notiek festivāls «Latvju bērni danci veda», kas šogad sestdien, 4. jūnijā, norisinājās Valmierā. Pasākumu organizē Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Valmieras Kultūras centru un Valmieras Jaunatnes centru «Vinda».

Aizvadītās nedēļas nogalē Meizakilas – Ipiķu robežpunktā notika pirmais Igaunijas – Latvijas «Pavasara robežtirgus», kurā ļoti kuplā skaitā ar dažādām precēm piedalījās abu kaimiņvalstu tirgotāji: amatnieki, zemnieki, mājražotāji un individuālā darba veicēji. Pārdevēju un pircēju esot bijis tik daudz, ka tirdziņš ceļmalā no robežas Igaunijas virzienā aizvijies vairāk nekā kilometra garumā. Zinātāji apgalvo, ka  pirmajai reizei viss esot sanācis pat labāk, nekā sākotnēji cerēts. Lai pirkšanas – pārdošanas procesu padarītu jautrāku, abu pušu pašdarbības kolektīvi snieguši savu priekšnesumu koncertu.

Par to pārliecināts Māra Kučinska valdības ekonomikas ministrs ARVILS AŠERADENS, kurš nupat tikai tā kārtīgi ieskrējies savā amatā, taču pūrā no priekšgājējas Danas Reiznieces-Ozolas saņēmis ne vien labas iestrādes, bet arī krietnu žūksni ar problēmām. Par dažām no tām viņa saruna ar Liesmu nesen Valmierā notikušajās Vidzemes Uzņēmēju dienās 2016.

Sākoties jaunajam ES lauksaimniecības plānošanas periodam, arī Rūjienas novada lauksaimnieki ir aktīvi iesaistījušies Lauku attīstības programmā «Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības».   Viena no šā vērtīgā atbalsta saņēmējām ir Lodes pagasta lauku sētas «Kalniņi» saimniece ALDA MEIRĀNE. Braucām lūkot,  kā apgūts un izlietots piešķirtais  atbalsta finansējums.

Turpinām iepazīstināt ar Rūjienas novada konkursā «Sakoptākais namīpašums 2015» apbalvotajiem. Diemžēl sakoptākā uzņēmuma foto gan parādīt  nevarēsim, jo Lodes pagasta «Grantskalnos» — SIA «Medus Piramīda» saimnieks pateica kategorisku nē publicitātei, toties ar lielu viesmīlību un veselīgu humoru tikām sagaidīti Lodes pagasta «Ezeriešos». Senā nama  saimnieki atkārtoti (arī 2011. gadā!) izpelnījušies konkursa rīkotāju uzmanību. Pirms pieciem gadiem «Ezerieši» tika Sakoptākā namīpašuma godā, bet pērn saņēma konkursa speciālbalvu — «Tā mēs mīļi dzīvojam — pastkastīte 2015».

Pagājušonedēļ noslēdzās Rūjienas novada pašvaldības izsludinātais projektu konkurss «Iedzīvotāji veido savu vidi 2016». Tā mērķis ir aicināt biedrības, nodibinājumus un fizisku personu neformālas grupas Rūjienas novadā izveidot sabiedriska labuma projektus jebkurā jomā. Šogad projektu tematika nebija ierobežota, taču konkursā tika atbalstīti pieteikumi, kas uzlabo publisko iekārtojumu, aktīvo atpūtu, dabas takas un apzaļumošanu un kuru rezultāti būs sabiedriski nozīmīgs ieguvums Rūjienas novadam. Sīkāk par projektu un atbalstītajiem pieteikumiem stāsta Rūjienas novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja un projektu administratore IEVA ZEMĪTE.