Tā kā es pati strādāju medijā, iespējams, mani mediju lietošanas paradumi atšķiras. Informācijas meklēšana ir mana ikdiena – pārsvarā daru to internetā. Ir vairāki portāli, kurus lielākoties apmeklēju. Esmu tos izvēlējusies informācijas uzticamības dēļ. Zinu, ka tur strādā profesionāli žurnālisti, kuri informāciju pārbauda. Tāpat man svarīga ir ziņu kvalitāte, tas, cik interesanti un saistoši tiek pasniegts saturs, un operativitāte," ieskatu savos mediju lietošanas paradumos sniedz Talsu novada fonda brīvprātīgo koordinatore un "Talsu televīzijas" žurnāliste Sanita Liepiņa.

Ik dienu viņa vairākas reizes apmeklē vietnes "lsm.lv", "tvnet.lv", "delfi.lv", vieglākam saturam ieskatās arī portālā "kasjauns.lv". "Par šī portāla uzticamību šaubos, bet izklaides ziņām un informācijas salīdzināšanai mēdzu to izmantot," viņa saka. Skatoties arī televīzijas ziņu sižetus, jo Sanitai patīk vizuāli uztvert informāciju, dzirdēt un redzēt, cik garšīgi cilvēks savu viedokli pasniedz.

Pasaulē jau vairāk nekā 20 gadus un nu dažus gadus arī Latvijā par pirkumu, ja vien tā summa nepārsniedz 25 eiro, iespējams norēķināties ar bezkontakta tehnoloģiju. Tikai jāpietuvina maksājumu karte vai viedierīce (maksimāli 4 cm attālumā) norēķinu pieņemšanas iekārtai. Brīdī, kad starp tām notiek datu apmaiņa (par to liecina gaismas signāls uz iekārtas un pīkstiens), darījums noticis.

Vai tiešām Hitlera daiļrade Latvijā ir populārāka par Harija Potera sāgu*? Šādas un līdzīgas "ziņas" internetā izplatās kā kūlas ugunsgrēks. Daloties ar tām, mēs uguni pūšam vēl lielāku.

Gada nogales svētku tradīcijas dažādos Eiropas reģionos atšķiras, un tāpat ir ar viltus ziņām jeb dezinformāciju. Taču abos gadījumos ir vairākas skaidras lietas. Svētkos tā ir kopā būšana un brīnumi, bet cīņā pret dezinformāciju – katra paša vērtības, profesionāli žurnālisti, valsts un Eiropas Savienības (ES) kopīgas iniciatīvas.

Sveicināti Jaunajā gadā, kas iesācies ar plānotu cenu kāpumu degvielas uzpildes stacijās. Laikam jau jāsamierinās, ka mūsu valdībai budžeta papildināšanai kārtējo reizi bijusi tikai vienvirziena domāšana. Ka var saim­niekot arī citādi, pierāda degvielas cenas kaimiņvalstīs, pie tam tur krietni vien loģiskāks ir arī iekasētās naudas izlietojums. 

Trešdien, 8. janvārī, Mazsalacas kultūras centrā uz tikšanos bija aicināti Mazsalacas novada iedzīvotāji, kuri kaut reizi ir izmantojuši pakalpojumu «transports pēc pieprasījuma» vai arī plāno to darīt. Pasākums tika rīkots, lai noskaidrotu iedzīvotāju domas par pakalpojuma organizēšanas kārtību, lai kopīgi izvērtētu, vai ir nepieciešami kādi uzlabojumi vai papildinājumi.

Šīs nedēļas sākumā tika paziņots, ka Latvija kopā ar citām starptautiskās koalīcijas dalībvalstīm cīņai pret radikālo islāmistu grupējumu Daesh jeb Islāma valsti pārtrauc Irākas karavīru apmācīšanu. Savukārt par to, vai pagarināt misiju Irākā, tiks lemts tuvāko dienu laikā.

Īpatnējā noskaņojumā sācies jaunais gads. Kur vien pagriezies, visur runā par vienu – jaunie Saeimā un valdībā sapulcinātie kleperīši, arī vecie (30 gadu garumā) valsti nodzīvojuši līdz kliņķim. Par Rīgu nerunājot. Tā ir dziļā bezdibenī, gandrīz drupās. Paši neko nespēj, jānāk palīgos no tālās aizjūras – amerikāņiem, aizrādot, uzmundrinot vai, pareizāk, brīdinot: sak, mīļie draugi, «korupcija gadiem ilgi grāvusi Latvijas ekonomiku». 

Latviešu valodas tīrrakstītājiem uzreiz paskaidroju, ka vārds besīt mūsu valodā, protams, atskrējis no lielās brāļu tautas un, šķiet, uz palikšanu, jo ar tādu sakāpināti emocionālu ievirzi ļauj izveidot lielisku alternatīvu garajam latviski remdenajam penterim vest ārā no pacietības. Neliegšos, arī man šo mazo žargoniņu sanāk lietot šad un tad, vairāk sarunās, retāk rakstos. 

Kocēnu novada pašvaldība vietējās rīcības grupas – biedrības «Vidzemes lauku partnerība «Brasla»» izsludinātajā LEADER projektu konkursa VII kārtā iesniegusi projektu «Minies pa sliedēm», kas paredz sliežu velosipēda uzstādīšanu Zilākalna ciemā – bijušajā šaursliežu dzelzceļa līnijā.

Aizvadītajā gadā Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Latvijas lauku tūrisma asociāciju «Lauku Ceļotājs» un sadarbības partneriem Igaunijā ar projekta «Livonijas kulinārais ceļš» ietvaros īstenotajām aktivitātēm ir spējis attīstīt konkurētspējīgu un ceļotājiem saistošu gastronomijas tūrisma piedāvājumu Latvijā un Igaunijā ar nosaukumu «Livonijas garša».