Vienpadsmito gadu labdarības organizācija Palīdzēsim.lv organizē akciju «Labo darbu nedēļa», lai pievērstu uzmanību mazāk aizsargātajiem līdzcilvēkiem un dzīvniekiem.

Biedrības «No Salacas līdz Rūjai» projekts ir uzņēmis apgriezienus, un veiksmīgi īstenota jau trešā aktivitāte starpvalstu projektā «Dzīves kvalitātes paaugstināšana lauku reģionos, kopjot tradicionālās vērtības VRG «No Salacas līdz Rūjai» un tās sadarbības partneru Latvijā un Vācijā darbības teritorijās». Esam informējuši laikraksta «Liesma» lasītājus par šīs vasaras pasākumiem: rakstu sēriju iesākām ar ziņām par pieredzes apmaiņas braucienu uz Vāciju, turpinājām ar atskatu par ciemošanos Kurzemē. Šoreiz stāsts par semināru – lauku dienu «Piemērotāko kultūraugu izvēle transformētajās platībās. Plūškoku audzēšana un šķirņu izvēle atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Melnā plūškoka ogu recepšu meistarklase».

Sestdien, 12. oktobrī, Simjūda tirgū pie Hanzas sienas varēs satikt arī gardēžu ceļa «Livonijas garša» viesmīlības pieturvietu saimniekus. Šie tirgotāji būs īpaši kuplā skaitā, jo šoreiz tiks noslēgts divus gadus ilgušais svētku, festivālu un kulināro meistarklašu cikls, kas Vidzemē un Dienvidigaunijā daudzināja Latvijas un Igaunijas tūrisma zīmolu ar senatnīgo nosaukumu «Livonijas garša».

Valmieras Viestura vidusskolas kolektīvs pagājušajā nedēļā pie sevis uzņēma delegāciju no Gīterslo apriņķa Hārzevinkelas ģimnāzijas Vācijā. Patlaban skolas galvenajā ēkā vēl notiek remontdarbi, līdz ar to par šīs vizītes mērķi tika izvirzīts – parādīt vācu skolēniem pieejamās ārpusskolas aktivitātes.

Vidzemes Augstskolā (ViA) atsācies vieslekciju cikls «Smart Lunch» jeb gudrās pusdienas. Pagājušajā nedēļā tajā viesojās ViA absolvente un Vides risinājumu institūta projektu vadītāja GUNA DĀTAVA. Patlaban paralēli darbam viņa mācās starptautiskā maģistrantūras programmā Rīgas Biznesa skolā. Sanākušajiem studentiem viņa stāstīja par ceļu, kā nonākusi savā darba vietā, un kādas rakstura iezīmes darba devējs novērtē darba meklētājos.

Mūrbūdu sidra darītavā ik dienu izspiež tonnām ābolu sulas, lai cauru gadu tie, kam garšo, varētu baudīt Ziemeļvidzemē ražotu sidru.

Ar tik jestru, bet aktuālu devīzi Latvijas Banka rīkoja savu ikgadējo zinātnisko konferenci, kurā šoreiz tika aplūkots nopietns, pat sāpīgs temats – Baltijas darba tirgus nākotne.

Kad pēc Saeimas vēlēšanām un no KPV LV, JKP, Attīstībai/Par, VL-TB LNNK un JV tika sastiķēts pietiekams deputātu skaits, lai izveidotu jaunu valdību un kā pirmais iespējamais tās veidotājs tika nosaukts Jānis Bordāns no JKP, pat cerēju, ka nu būs valsti uz radikālām pārmaiņām virzošs premjerministrs. Tādas pārmaiņas jau arī vēstīja šīs partijas priekšvēlēšanu laikā izteiktie solījumi par bezkompromisa tiesiskumu un vēl daudz ko citu. Nu secinu, ka paldies jāteic tiem politiķiem, kuri J. Bordānu valdības vadītāja postenī neatbalstīja, lai netiktu sastrēbta karsta putra vispirms tiesiskumā.

Kad latviešiem, kuri jau gadus un cits otro gadu desmitu strādā ārvalstīs, tika jautāts, kas viņus mudinātu atgriezties dzimtenē, tad biežākā atbilde bija ilgas pēc ģimenes, vecākiem draugiem, bet, kad tika prasīts, kas baida atgriežoties, bija minēta neziņa par darba iespējām, strauji sarūkošo atalgojumu un sliktajām attiecībām darba vidē. Bieži vien nevienam nevajadzīgu, graujošu un pazemojošu subordināciju. Attieksmes un savstarpējo – darba devēju, darba ņēmēju – attiecību jautājums nonāca degpunktā. Un šīs aptaujas ir veiktas gan pirms gadiem desmit, gan pašlaik.

Pagājušās nedēļas izskaņā Valmieras Drāmas teātrī Valmieras pilsētas pašvaldība Skolotāju dienā godināja savu izglītības iestāžu pedagogus par nozīmīgu ieguldījumu pedagoģiskajā darbā un ievērojamiem sasniegumiem izglītībā.