Ilgtspējīga attīstība nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas: vides, ekonomiskā un sociālā. Par šo lietu kārtību un kopsakarību Valmieras novadā zinīgākā sarunu biedrene Liesmai šķiet EVIJA NAGLE, Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietniece un Valmieras novada Attīstības pārvaldes vadītāja.

Aizvadīts jau 10. Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas izglītojamo dizaina lietu tirdziņš «VDMV Marka».

Valmieras 5. vidusskolas 12.b klases skolēni par pilsonisko iniciatīvu bija izraudzījušies ziedojumu vākšanu labdarības maratonam «Dod pieci!».

Varbūt izklausās pat mazliet pārsteidzoši, bet dzelzs – šis smagais metāls, no kā gatavoti daudzi jo daudzi priekšmeti, ko lietojam ikdienā, – ir vitāli nepieciešams elpošanas procesam mūsu organismā.

Latvijas jaunās valdības deklarācija – no 50 lappusēm un 328 punktiem sastāvošs dokuments – raisa divējādas emocijas. No vienas puses, dokuments satur lielu skaitu labu prioritāro ieceru, kuru īstenošanas gadījumā daudzas lietas varētu mainīties uz labo pusi, kamēr no otras – pastāv šaubas par iespējām daudzskaitlīgos nodomus īstenot dzīvē.

Iespējams, mana iepriekšējā pieredze ļauj man paskatīties uz lietām veselības nozarē sistēmiski, iespējams, mana pieredze pirms nonākšanas veselības ministres amatā, sociālajā dialogā, nu jau faktiski divpadsmit gadus strādājot Latvijas Darba devēju konfederācijā, ļauj darīt lietas citādi. Esmu novērojusi, ka šajā nozarē ir ļoti svarīgs tieši dialogs.

Aizvadītās nedēļas nogalē Valmierā bija piestājis Ziemassvētku ekspresis Latvija – Ukraina.

Valmieras novadā 17. novembrī notika Gada balvas uzņēmējdarbībā 2022 pasākums, kurā galvenā balva – Gada uzņēmums 2022 – no svinību vietas Rūjienā atceļoja uz Valmieru, to ieguva SIA Culimeta Baltics. Tieši šajā sakarā Liesma viņnedēļ ciemojās šajā uzņēmumā. Ar visu iepazīstināja MĀRIS MĀRTIŅŠ LESIŅŠ, Culimeta Baltics valdes loceklis un izpilddirektors.

Šogad vides aktīvisti “uzbrukuši” vairākiem pasaulslaveniem mākslas darbiem – ar zupu vai putru apšļāktas Vinsenta van Goga, Kloda Monē gleznas Londonā, Vācijā, Romā u.c., aktīvistiem pēc tam pielīmējoties pie sienas vai, par laimi, iestikloto mākslas darbu rāmja ietvariem. Šāda rīcība ir kā skaļš kliedziens – planēta ir jāglābj tagad vai nekad! Tomēr radikāls protesta formāts var atgrūst daļu sabiedrības – pat to daļu, kas vides aktīvistu paustajai domai kopumā piekrīt. Iespējams, tādēļ Latvijas vides aktīvisti iedzīvotāju un lēmēju informēšanā par klimata krīzes problēmām pagaidām vēl izvēlas lēnprātīgākas metodes.

Gandrīz visiem patīk runāt par laikapstākļiem, gan komentējot meteorologa Toma Briča prognozes Latvijas Televīzijā, gan piesaucot kāda cita laika zīmju vērotāja paredzējumu. Tomēr klimata pārmaiņas nereti arī Latvijā liek saskarties ar parādībām, kas iepriekš maz piedzīvotas. Vai maz ir senču ticējumi, kas vēl šodien dabā piepildās? To centāmies noskaidrot, uzrunājot vairākus dabas bērnus – cilvēkus, kas dzīvo laukos, ir darbīgi, vērīgi un dalās savos novērojumos par dabas norisēm.