Bērniem, vecākiem un vecvecākiem prātā paliekošs ir katra jauna mācību gada sākums.

Kocēnu pirmsskolas izglītības iestādes «Auseklītis» vadītāja INESE SUDRABA apstiprina, ka šī ir dārziņa tradīcija, kas iedibināta vismaz pirms sešiem gadiem: «Divus gadus gan bija pārtraukums, jo notika plaši remontdarbi, bet augusta beigās tā tika atsākta.  Izdomājām, ka šos svētkus varam iesākt ar svētku gājienu, kad visus redzam kopā un varam atrādīties cits citam. Protams, neskaitījām, cik bija dalībnieku, bet priecājamies, ka atsaucība bija tiešām liela, jo satikšanos rīkojām sestdienā, kad lielajiem brāļiem un māsām vēl nav sākusies skola un arī vecāki ir brīvi no darba un citiem pienākumiem.»

Jura Neikena Dikļu pamatskolas dzimtās valodas un vēstures skolotāja, Dziesmu svētku ekspozīcijas vadītāja un gide INITA HIHALOVSKA darbdienās un brīvdienās, arī vēlākās vakara stundās laipni sagaida tūristus. (Dažkārt, kad viņai ir stundas, skolotāju aizstāj bibliotēkas vadītāja Brigita Jaunīte.) Atbraucēji ir dažādi — speciāli šurp braukušie, kultūras pasākumu dalībnieki. Lielākas un mazākas grupas, ģimenes, viņu pieaugušie bērni, kas atceras, ka reiz te dzīvojuši vecāki.

Ar audzēkņu un pedagogu tradicionālo koncertu Valmieras Kultūras centrā jauno mācību gadu Zinību dienas pēcpusdienā ieskandināja valstī vecākā — Valmieras Mūzikas skola, kas šoruden atzīmēs 95 gadu jubileju.

Ar grandiozu koncertu pagājušajā sestdienā grupa Prāta Vētra noslēdza savu koncerttūri 7 soļi svaiga gaisa. Līdz ar grupas tūres izskaņu noslēdzies arī sociālais projekts, ko rīkoja Prāta Vētra, saldējums Mājas un labdarības lapa Snowflake. Projekta laikā tika iepriecināti vairāk nekā 200 cilvēki, kas savās atmiņās ierakstīja neaizmirstamas emocijas, apmeklējot Prāta Vētras koncertus Jelgavā, Ventspilī, Valmierā un Rīgā. Līdz ar šī projekta izskaņu labo darbu darīšanai netiek pielikts punkts, jo visi iesaistītie arī turpmāk plāno darīt labus darbus, palīdzot grūtībās nonākušajiem, un mudinās uz to arī citus.

Latvijas Nacionālā bibliotēka no septembra strādās septiņas dienas nedēļā. Darbdienās bibliotēka apmeklētājiem būs atvērta no plkst. 9 līdz 20, bet brīvdienās — no plkst. 10 līdz 17. Katra mēneša pēdējā pirmdienā bibliotēka būs slēgta: notiks spodrības diena.

Piektdien, 4. septembrī, pl. 16 Valmieras muzeja Izstāžu nama 1. stāvā atklās Imanta Klīdzēja keramikas un fotogrāfiju personālizstādi Sarkanā okera zeme, kurā būs apskatāma Rīgas sadraudzības pilsēta Kērnsa (Austrālija).

Rudenīgs atkalredzēšanās sveiciens visiem Rūcamlapas faniem! Kā solīts, esmu atpakaļ no atvaļinājuma un gatavs ik ceturtdienu vēstīt par, manuprāt, būtiskām lietām motoru pasaulē. Diemžēl augusta braucieni Latvijā daudziem beigušies traģiski, par šokējošo statistiku — 28 bojā gājušie, viņu vidū 3 bērni un 4 jaunieši — makten satraukušies atbildīgo dienestu ierēdņi, atkal tiek brēkts uz debesīm pēc radaru skaita palielināšanas... Mīļie draugi, galvenā vaina te mūsu vidējā pilsoņa pilnīgā ignorancē pret likumdošanu — kamēr uzskatīsim, ka uz mums katru ikvienā brīdī, kad esam ceļu satiksmes dalībnieki, varbūt neattiecas kaut viens no saistošajiem likuma punktiem, tikmēr nekas nemainīsies! Neatkarīgi no radaru skaita uz ceļiem, tehnisko apskašu biežuma (kaut vai četrreiz gadā) un alkohola iegādes vecuma cenza paaugstināšanas (kaut  vai līdz 30 gadiem)! Kamēr šķaudīsim likumiem virsū, tikmēr kapos zvanīs biežāk, nekā gribētos...

Uz Eiropu turpina plūst bēgļu straumes kā no Āzijas un Āfrikas valstīm, tā karadarbības plosītajiem Tuvajiem Austrumiem, sasniedzot apmērus, kādus kontinents nav pieredzējis kopš Otrā pasaules kara laikiem. Daudziem nokļūšana Eiropā tiešām ir pēdējā cerība, un daudzi no bēgļiem arī atklāti vai klusībā tieši Eiropu vaino par viņu dzimtenes piemeklējušajām nelaimēm. Galu galā tieši eiropieši bija tie, kas vētraini atbalstīja dažādu režīmu gāšanu, un tagad mums, tostarp arī Latvijai, vienkārši tiek piestādīts rēķins par bezatbildīgiem lēmumiem.

Vakarrīt, Zinību dienā, Valsts prezidents savā sveicienā skolēniem 1. septembrī vēlēja viņiem mācīties tā, lai kļūtu ne tikai par darba ņēmējiem, bet par uzņēmējiem. Jo mūsu valstī joprojām uzņēmīgu cilvēku deficīts, absolūtā mazākumā ir tie, kuri ar savām smadzenēm gatavi radīt reālus projektus vispirms jau ražošanā, tādā veidā nodarbinot sevi un dodot darba vietas arī citiem. Tikai no šāda godprātīga kopdarba rodas nodokļi un visi pārējie materiālie labumi, kurus pēc tam iespējams tērēt valstij vajadzīgām un arī, manuprāt, daudzām nevajadzīgām lietām.

Latviju un «Māršavu» nesen pārstāvēju Lietuvā notikušajā Baltijas valstu piensaimnieku kooperatīvu sanāksmē, kurā baltieši vienprātīgi nolēma ne tikai rakstīt kopīgu vēstuli EK lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, aicinot sniegt arī īpašu atbalstu kooperatīviem, bet arī klātienē piedalīties Eiropas lauksaimnieku organizācijas «COPA -  COGECA» protesta akcijā Briselē 7. septembrī.