Ja kas spēj piebremzēt sporta dzīves virpuli, tad tie noteikti ir Ziemassvētki. Šis sportistiem ir arī apskaidrības laiks, kad pie eglītēm tiek pārskatīts aizejošā gada veikums un izvērtēti nākotnes mērķi. Šajā Ziemassvētku sporta lapā ieskatīsimies pirmskara Latvijas avīzēs, kurās rakstītais tikpat labi varētu piestāvēt arī mūsu laikiem — sākot ar stāstu par Jāni Daliņu, kas tik ļoti līdzinās mūsdienu varoņa Māra Štromberga karjeras līkločos sastaptam, un beidzot ar mums tik ļoti pazīstamo žēlošanos par sniega trūkumu ziemā.

Ziemassvētku priekšvakars ierastā klusā pārdomu laika vietā šogad aiziet pārlieku skaļš gan pasaulē, gan arī Latvijā. It kā jau ir  pieņemts, ka netīkamās nastas vajag atstāt pie gada sliekšņa, lai nākamajā iekšā var doties vien ar gaišām domām un apņēmības pārpilni. Pārdomu vērts gan ir jautājums, vai šāda nastu pārkrāmēšana nebija izdarāma jau labu laiku pirms Ziemassvētkiem, varbūt brītiņu pēc tiem.

Reti ir sastopama tāda pārvaldes forma, kuru veido tikai un vienīgi centrālā valdība. Latvijā ir raksturīga vairāku līmeņu pārvalde, kura sastāv no centrālās valdības, kā arī vietējām, viena vai vairāku līmeņu, pašvaldībām. Latvija 2009. gadā pārgāja no divu līmeņu pašvaldībām uz viena līmeņa pašvaldībām — 110 novadiem un 9 republikas pilsētām. Latvijā valdība ir pilnībā atbildīga parlamentam. Tomēr vienlaikus tiek ievērota tradīcija deleģēt pārvaldes jautājumus citām institūcijām. To pieļauj arī Satversme un normatīvie akti. Šīs institūcijas sauc par atvasinātām publiskām personām, kas plašāk pazīstamas kā pašvaldības. Veidojoties Latvijas valstiskumam, pašvaldības bija vieta, kurā mācījās jaunveidojamās valsts izpildvaras darbinieki. Un arī mūsdienās šī pašvaldību paradigma tiek pārmantota. Šobrīd pašvaldību pārvaldības forma, darbības raksturs un diskusiju būtība joprojām saglabā šo diskursu, it īpaši atjaunotās Latvijas Republikas laikā, uzsverot pašvaldību īpašu neatkarību un autonomiju. Šajā tvērumā pašvaldība ir sinonīms demokrātijai, valstiskai neatkarībai un brīvībai. Tā ir vieta, kurā tiek apgūtas visai valsts pārvaldei nepieciešamās administratīvās pārvaldes zināšanas. Pašvaldībās savas iemaņas apgūst arī daudzi politiķi, kuri turpina karjeru Saeimā.

Stāvot pie gadu mijas sliekšņa, parasti mēdzam atskatīties un izvērtēt pagājušo un ar labām domām sagaidīt atnākušo. Ko visbiežāk novēlam saviem tuviniekiem, draugiem un kolēģiem? Nu, protams, to, ko par naudu nedabūt nevienā Ziemassvētku izpārdošanā — veselību! Es vēl katram gadījumam piebilstu — lai jums zinoši un atsaucīgi ģimenes ārsti, bet atcerēsimies, ka arī viņiem nākamgad būs vajadzīga laba veselība, lai pareizi iekļautos veselības aprūpes reformas rāmjos.

Vakar Valmieras novada fonda vadība un Ziedotāju kluba dalībnieki vērtēja gada otrā projektu konkursa «Sev, tev, novadam» pieteikumus, tiekoties ar to iesniedzējiem.

Skolēnu mācību uzņēmumiem šis laiks ir īpaši atbildīgs — ne tikai jauno uzņēmēju pirmās savu ražojumu prezentācijas vietējos gadatirgos, labdarības pasākumos, bet arī lielā sevis pieteikšana valsts mērogā ikgadējā Junior Achievement Latvija Ziemassvētku gadatirgū Rīgā.

Vakar apritēja 25 gadi, kopš tika nolemts dibināt politiski represēto vīru kori Baltie bērzi. Kā pastāstīja kora kādreizējais dalībnieks Argods Miglāvs, tas noticis 1992. gada 20. decembrī Ziemassvētku sarīkojumā pie Daugavas Vanagu vadītāja Edgara Lustes, kur pulcējušies arī represētie ar organizācijas vadītāju Dainu Krēpausi priekšgalā.

Nākamais gads solās būt visai izšķirošs kā Eiropas Savienībai (ES) kopumā, tā Latvijai kā šīs alianses vienai no dalībvalstīm atsevišķi. Runa ir par ES reformēšanas plāniem, padarot savienību par divu ātrumu Eiropu, kur katrs saņems nevis atbilstoši vēlmēm un vajadzībām, bet gan spējām un paša finanšu resursiem.

Jau vairāk nekā desmit gadus esmu Valmieras iedzīvotājs. Varētu teikt, ka Valmiera ir skaista, sakopta, tīra pilsēta, ja vien nebūtu šīs situācijas ar — suņu atstātiem ekskrementiem.

Ir viena aksioma, ko cenšos paturēt prātā, rakstot gandrīz vai katru savu rakstu, — žurnālistam ir jāprot prognozēt savas publikācijas radīto efektu lasītājos. Mana dziļa pārliecība ir gluži vai kā no tās populārās dziesmas — uz tiem pelēkajiem neskatās. Tāpēc cenšos šur un tur pa kādam pipariņam iemest, lai tas virums būtu tāds smeķīgāks, t.i., lasāmviela interesantāka. Te reizēm der kāda sīka epizodīte iz dzīves, arī daža laba nejauši dzirdēta frāze, nu, kaut vai kādas pusnopietnas sarunas sausais atlikums... Tomēr te ir vēl papildu zemūdens akmeņi — vai lasītājs manu domu sapratīs burtiski, vai tomēr samanīs arī kādu zemtekstu, no it kā sīkumiem spēs sabūvēt visu lielo gleznu. Te nu reizēm arī man gadās sagrēkot — nu, nav visi Liesmas lasītāji vienādi, dažs saprot, kur esmu apzināti krāsu sabiezinājis, cits to uztver kā pilnīgi pašsaprotamu un galīgu viedokli. Tad nu reizēm nākas taisnoties un atzīt, ka manai publikācijai veltītā kritika ir konstruktīva un vietā.