Lielisks dzejas, mūzikas, mākslas, un dabas izjūtu vakars trešdien izdevās pie Sietiņieža, kur atzīmēja Gaujas Nacionālā parka nu jau 43. dzimšanas dienu. Gandarījumu, ka izbaudīt dabu ne tikai acīm, bet arī ar sirdi te ieradies tik kupls dabas draugu pulks (tuvu pie simta) pauda šī pasākuma organizētāja Baiba Līviņa-Jarohoviča.
«Šis jautājums ir tikpat vecs, cik veca ir Saeima, un tas pastāvēs tik ilgi, kamēr būs Saeima», filosofiskā mierā un varas partijas pārliecībā par tā dēvētajām deputātu kvotām budžetā nesen teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Šīs kvotas saskaņā ar ilggadēju praksi katru gadu ir budžeta veidošanā iezīmētas summas, kuras deputāti var iztērēt pēc saviem ieskatiem, atbalstot dažādus projektus pašvaldībās. Finansējuma saņēmēji ir priecīgi, ka no pilsētas vai novada Saeimā iekļuvušie vai citādā veidā ar konkrēto pašvaldību saistītie deputāti ir atbalstījuši tieši viņu projektu. Savukārt politiķiem ir cerības, ka par viņiem kaut ar nelielu papildus naudiņu aplaimotajā teritorijā iedzīvotāji atcerēsies nākamajās vēlēšanās.
Valmierā mākslas galerijā «Laipa» atklāta biedrības «Valmieras atspulgs» un citu apkaimes 28 fotogrāfu izstāde «Ūdens mistērijas». Ekspozīcija būs skatāma līdz 9. oktobrim.
Pīlādzis, pīleņģis, sērmūkslis, sermukšs, sērmoglis, pucens vai vēl daudzos citos vārdos Latvijā sauktais koks ir sastopams it kā visur. Tas sev lielāku uzmanību pievērš vien divreiz gadā: ar tā uzziedēšanu tautas ticējumos ir pieņemts sākt daudzus pavasara lauku darbus, bet ogu ienākšanos, kad ar tām jau sāk baroties putni, par rudens īstāko vēstnesi. Tieši tad pēc sārtajiem ķekariem rožu attālo radinieku (pīlādzis ir no rožu dzimtas, latīniski — Sorbus aucuparia) pazīst pat pilsētnieki.
Speciālisti veikuši lielu darbu, lai izstrādātu Valmieras teritoriālo plānojumu. Nu turpinās tā publiskā apspriešana. No tā, cik aktīvi, radoši, pat nedaudz fantazējot, tajā būsim iesaistījušies, nākotnē veidosies pilsētas izskats. Šodien varam vien pukoties par iepriekšējo plānotāju dažu ne gluži pārdomātu pilsētas apbūves vai citādas attīstības risinājumu, taču ir jāsadzīvo ar to, kas un kā izdarīts. Tagad jācer, ka par neizmantotām iespējām pēc pārdesmit gadiem savukārt nepukosies nākotnes valmierieši.
Pensionēts skolotājs Tālivaldis Dubavs uz «Liesmas» redakciju atnesa dīvainu kāpuru. Tik lielu, gandrīz vai pirksta resnumā, nekad līdz šim neesot redzējis. Varbūt kāds dzīvo būtņu pazinējs varot pateikt, kas par briesmoni viņa dārzā uzradies. Mūsu fotogrāfa Jāņa Līgata nofotografētā «briesmoņa» attēlu nosūtīju LU bioloģijas fakultātes profesoram Voldemāram Spuņģim, kurš Latvijā, manuprāt, ir viens no zinošākajam kukaiņu pētniekiem.
Sestdienas rīts Brenguļu «Kaimiņu» āra pagalmos novada svētku dalībniekus sagaidīja ne tikai ar sacensībām sagatavotiem sporta laukumiem, bet arī ar gluži jaunu, pamatīgu svētku estrādi. Tās ieskandināšana un iedejošana gan tika atlikta uz pēcpusdienu. Tad uz jaunās skatuves koncertēja bērnu vokālā studija «Notiņas» un Valmieras aktieru ansamblis «Žerāri», bet vakarā zaļumballē dejotājus rosināja grupa «Zeļļi».
Kad pirms pāris gadiem rakstīju par Kauguru «Ķiguļiem», kas reiz piederējuši Haraldam Blauam — pirmajam latvietim, kurš ieguvis Olimpisko spēļu medaļu (viņš 1912. gadā Stokholmā izcīnīja bronzas medaļu šaušanā pa māla baložiem), rosināju kaut vai alejas galā uz šīm mājām uzlikt piemiņas vēstījumu par izcilo sportistu.
«Pietiekami ilgi runātās, bet ļoti nepieciešamās ceļu remontu darīšanas novadā un it sevišķi mūsu pagastā nu jau notiek reāli,» stāsta Brenguļu pagasta komunālās saimniecības daļas vadītājs Jānis Fūrmanis. «Jau pavasarī sākām apzāģēt ceļmalu tuvumā augošo koku zemākos zarus, atstājot vien uz augšu ejošos.
Par Kalvi Eliasu, kurš rosās Kauguru pagasta «Svitku» augļu dārzos, kā zaļi domājošu un pēc iespējas dabiskākas saimniekošanas ceļus meklējošu dārznieku esmu rakstījis jau vairākkārt. Jaunākie viņa meklējumi saistās ar augļu koku vainagu veidošanu un atjaunošanu, lai būtiski paildzinātu koku ražīgo mūžu.
Par vairākiem šī gada dabas simboliem jau esmu stāstījis. Šoreiz atgādināšu vēl par vienu — purva atāleni (Parnassia palustris), kuru Latvijas Botāniķu biedrība ir izvēlējusies par Gada augu 2016. Īstais laiks par to atcerēties ir tieši šobrīd, jo šis līdz 35 cm garais lakstaugs, kuram ir ļoti grezns zieds, uzzied vien tagad un ziedēs līdz septembrim. Šķiet, tieši šīs vēlās ziedēšanas dēļ ir radies auga latviskais nosaukums, un to sauc arī par atāla puķi, jo daudzi uzskata, ka tā uzzied vien atālā (pēc nopļaušanas vai noganīšanas ataugušajā zālē).
Kad jau rīta agrumā Valmierā dzirdu neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas sirēnas skaņas, atzīšos, ir neomulīgi. Kādam atkal ir slikti vai notikusi nelaime. Iespējams, šāda skaņa agrāk gar ausīm aizskrēja mazāk sadzirdēta, bet nu tā uz Eiropas pilsētu traģisko notikumu fona spalgi burtiski sit pa smadzenēm Pie mums vēl ir mierīgi. Cerams, ka tā būs ilgi un laiku laikos kārtējā medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsēju, policijas mašīnu sirēna Valmierā nevēstīs par kaut ko ārkārtēju.
Kamēr Saeimas deputāti bauda laikam gan mūsu valstī visgarākās iespējamās brīvdienas (no 22. jūnija līdz 5. septembrim), dzīve bez viņiem un arī bez kaut cik vērā ņemamiem vietējiem satraukumiem turpinās. Turklāt kādas īpašas valstiskas vajadzības gadījumā saskaņā ar Satversmes 81. pantu Saeimas brīvdienās tiesības pieņemt lēmumus ar likuma spēku ir arī Ministru kabinetam.
Rīt došos sēņot. Tas it kā nav nekas īpašs cilvēkam, kurš jau neskaitāmas reizes mežos gājis. Ir tomēr dažas lietas, par kurām jau šovakar ir vērts atcerēties.
Jau pirms vairākiem gadiem iecerētu, vienubrīd it kā pat piemirstu, Beverīnas novada pašvaldība nu tomēr ir laidusi klajā dziesmu disku «Laika vīra pieZīmes». To prezentēja jūlija sākumā ķēniņa Tālivalža svētkos Trikātā. Iecere par tādu, par vēsturi atgādinošu dziesmu apkopojumu dzima jau drīz pēc tam, kad, Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagastiem apvienojoties, novads izvēlējās Beverīnas vārdu. Šajā vietējā atmodas laikā, kad, «Irbīšu» saimnieka Riharda Circeņa rosināts, tēlnieks Andris Vārpa kala pieminekli ķēniņam Tālivaldim, arī vietējie dziesminieki uzskatīja par pienākumu dot pienesumu šīs vēsturē tik nozīmīgās personas godināšanā. Tā dienā, kad Trikātā Tālavas valdniekam atklāja pieminekli, tur tautas mūzikas kapelas «Abulmalas burlakas» izpildījumā jau skanēja arī balāde «Tālivalža dārgumi».
Cik ātri vasarā aizsteidz dienas, pat bez kalendāra vēsta Valmieras tirgus. Uz galdiem, kur vēl pirms pāris mēnešiem dižojās tomātu, papriku, kabaču, kāpostu un citu dārzāju stādi, nu jau ieradušies vietējās siltumnīcās un dārzos audzēti kārdinoši tomāti, gurķi. No kartupeļu lēruma un izvēles te vai acis apžilbst.
Jau vienpadsmito gadu kādā no Latvijas savdabīgākajām vietām izskan zinātnieku un mākslinieku kopdarbs «Dabas koncertzāle» — projekts, kas veidots, lai padziļinātu cilvēku izpratni par norisēm dabā. Tā popularitāte un šī gada varoņa garausainā sikspārņa noslēpumainība jūnijā Lūznavā, pēc tam Zaļeniekos pulcināja tūkstošiem klausīties un darboties gribošo.
Jau rakstījām, ka SIA «ZAAO», lai līdz Latvijas simtgadei dāvātu Vidzemei un Latvijai labus veikumus arī vides jomā, ir uzsākusi iniciatīvu «100 darbi Latvijai». Iedzīvotāji un organizācijas tiek aicinātas līdz 2018. gada 18. novembrim kopīgiem spēkiem paveikt vismaz 100 darbus vides labiekārtošanā un izglītībā. Iniciatīvas rosināšanai ne tikai tajos novados, kurus apkalpo ZAAO, bet visā Latvijā šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais jau 9. martā parakstīja sadarbības līgumu ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektori Sandru Bērziņu. Kopš tās dienas jau realizēti vai arī pieteikti 17 labie, var teikt, zaļie darbi.
Nu jau gan oficiāli, gan vēl ne gluži oficiāli pasākumos par Valmieras himnu piesaka Georga Dovgjallo «Dziesmu par Valmieru» ar īpaši uzrunājošām Hermaņa Paukša dzejas rindām: Man gods par kreklu tuvāks/Un brīvība par godu./Stāv pāri visam Valmiera/Ar Gauju līkumotu.
Kamēr vēsturnieki turpina meklēt teiksmainās Beverīnas vietu, trikātieši apgalvo, ka sen jau vairs nemeklē, jo ir pārliecināti, ka Beverīnas pils, kurā valdīja ķēniņš Tālivaldis, atradusies Trikātas pilskalnā. Tādēļ nu jau gadiem visiem šajā pusē ar vēsturi saistītiem pasākumiem vai nu iesākums, vai nobeigums ir tieši pilskalnā.