Nesen no LRA Saeimas frakcijas vadītāja Mārtiņa Bondara sadzirdēju, ka viņa partija izskatīšanai virzot būtiskus grozījumus Pensiju likumā. Gribot, lai arī Latvijā, kā tas jau esot vairākās ES valstīs, laulātajam sava dzīvesbiedra nāves gadījumā būtu tiesības saņemt mirušā pensiju, ja tā ir bijusi lielāka nekā palicējai vai palicējam.
Iepriekšējā nedēļa bija trokšņaina. Sabiedrības uzmanība maz gan bija pievērsta galvenajam notikumam — 2017. gada budžeta projekta skaitļu pēdējai precizēšanai valdības ārkārtas sēdē. Tur viss aizgāja kā pēc notīm. Pat allaž smaidīgās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas budžeta portfeļa nešana uz Saeimu pa mediķu arodbiedrības (tā vienīgā no valdības sadarbības partneriem par šo budžetu nebalsoja) izklāto zaļās nāves paklāju palika mazpamanīta.
14. oktobris ticējumos un laika vērotāju kalendāros ir Vecais lapkritis, pēc kura izvērtējot, kāda būs ziema. Šodien īpaša uzmanība jāpievēršot bērziem: ja tie jau ir bez lapām, ziema būs maiga; ja lapu vēl daudz, būs barga.
Piektdien Dabas izglītības centrā «Vecupītes» sanākušos ieinteresētos pieaugušos un astotās klases skolēnu pulciņu no Pārgaujas ģimnāzijas mājas saimniece un galvenā runātāja Baiba Līviņa-Jarohoviča vispirms pulcināja koridorā pie kādas telpas aizvērtām durvīm. Kad tās atvēra, arī iekšā tikšana nebija vienkārša. Kā caurlaides parole vispirms bija jānosauc zivs vārds. Vispirms skanēja: lasis, sapals, līdaka, rauda, asaris... Nākamajiem iekšā tikt gribētājiem ar zivju vārdiem jau veicās grūtāk. Daži tādēļ atkārtoja jau iepriekš nosauktos, līdz beidzot tās dienas interesantajā notikumā — pasākuma «Lielas zivis, mazas zivis» atklāšanā — tomēr iekļuva visi.
Maksātnespējas dēļ tiek pārdoti kooperatīva «Trikāta KS» īpašumi Trikātā. Ir informācija, ka darījumi jau notiek. Par tiem šoreiz sāku sarunu ar novada domes priekšsēdētāju MĀRI ZVIRBULI.
«Vēl pāris gadu, un man par zāles pļaušanu, lai pavasaros kūlas ugunsgrēki vispār novadā nebūtu iespējami, vairs pat nevajadzēs atgādināt,» stāstījumu par rudenīgajiem darbiem un nedarbiem sāk novada pašvaldības policijas priekšniece DACE ŠMITE.
Nedaudz vairāk par nedēļu atlicis līdz dienai, kad portfeli ar 2017. gada budžeta projektu apstiprināšanai uz Saeimu nesīs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Tas solās būt tik smags kā vēl nekad kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Vispirms naudiskā izteiksmē: nākamajā budžetā ieņēmumos paredzēti 8 miljardi eiro, bet izdevumos 8,4 miljardi — par vismaz 700 miljoniem vairāk nekā šogad.
Skaitīšanas 25. gadskārta
Katru rudeni miljoniem gājputnu šķērso Eiropu, lai dotos uz ziemošanas vietām, un savā tālajā ceļā līdz pat Dienvidāfrikai saskaras ar dažādiem apdraudējumiem. To kļūst arvien vairāk, tādēļ daudzi retu sugu putni arvien mazāk spēj pavasaros atgriezties uz ligzdošanas vietām, arī Latvijā. Lai labāk izprastu šos apdraudējumus un mēģinātu kaut daļēji tos novērst, starptautiskā putnu aizsardzības biedrība EuroBirdwatch nu jau gadiem rudenī organizē putnu novērošanas un skaitīšanas pasākumus. Šis ir jau 25. rudens, kad tajos iesaistījusies arī Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kas sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Latvijas vides aizsardzības fondu aizvadītajā sestdienā un svētdienā organizēja putnu vērošanu vairāk nekā 30 vietās.
Ir spārnoti teicieni, kas mudina darboties, domāt, radīt. Tie, reiz izteikti, sāk dzīvot savu dzīvi, un bieži pat neatceramies, kurš tādu un kādā sakarā teicis. Ir arī lipīgi teicieni, kas parasti pielīp kādam politiķim bieži līdz pat politiskās karjeras beigām. Tā kopš augusta dažādās variācijās un locījumos pašreizējam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim līdzi skan teikums: «Valsts nevar atļauties skolēnus skolā turēt līdz 19 gadu vecumam...» Tas izskanēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes sēdē, runājot par ieceri bērniem skolas gaitas sākt jau no sešu gadu vecuma.
Es — roku, tu — roc, viņš, viņa — rok; mēs — rokam, jūs — rokat, viņi, viņas — nerok! Tāda nedaudz savdabīga 3. grupas darbības vārda konjugēšana man pirms dažām dienām ieskrēja prātā un dzen virsū rudenīgas pārdomas. Gan par to, cik spēcīgs, daudzšķautņains un ietilpīgs ir mazais vārdiņš «rakt», gan par tā dziļo būtību visā mūsu dzīvē. Var rakt kanālu, lai taisnāk no viena okeāna otrā tiktu, rakt bedri, lai pagrabu, kur ražu glabāt, uzbūvētu. Var arī rakt tikai rakšanas pēc, lai kā agrāk padomju armijā nepakļāvīgos zaldātiņus dresētu. Var uzrakt dārgumu glabātavu, bet var arī tāpat kā nelaiķi norakt grandiozus plānus un idejas, un solījumus.
22. septembrī, atzīmējot Baltu vienības dienu, pulksten astoņos vakarā Latvijā, Lietuvā, arī Baltkrievijā un citviet pasaulē notika nu jau par tradīciju kļuvusī uguņu aizdegšana pilskalnos. Dienu, kad tālajā 1236. gadā Saules kaujā žemaiši un zemgaļi vienotiem spēkiem sakāva Zobenbrāļu ordeni, Latvijas Saeima un Lietuvas Seims 2000. gadā pasludināja par abu valstu svētkiem. Baltu vienotības uguņu sasauksme gan dzima 2005. gadā Žemaitijā, un nu šo svētku atzīmēšana ar ugunskuriem pilskalnos vēršas plašumā. Šogad ugunskuri jau liesmoja vismaz 100 vietās. Mūspusē Zilākalnā, Pekas kalnā, arī Trikātas pilskalnā. Tur pirms uguns iedegšanas rituāla Smiltenes folkloras kopas «Rudzupuķe» dziedātājas Līga Krūmiņa-Krīgere, Zane Bērza, Natālija Ragovska atgādināja par baltu seno Dievu spēku: Ej, bāliņi, taisnu ceļu, runā taisnu valodiņu. Tad Dieviņis tev līdzēs savu ceļu nostaigāt.
Vakar ES valstīs vienlaikus sākās projekts EDWARD (European Day Without a Road Death) — diena bez satiksmes negadījumos bojā gājušajiem un smagi ievainotajiem. Projekta veidotāji cer, ka tas kļūs par pagriezienu, lai sāktu samazināt traģisko statistiku (vidēji ES satiksmes negadījumos ik dienu iet bojā 70 cilvēki!).
Par Mūrmuižas tautas universitātes jauno un iepriekšējo mācību gadu stāsta šīs universitātes un Mūrmuižas bibliotēkas - informācijas centra vadītāja GUNDEGA LAPIŅA:
Augustā Rīgas svētkos to organizatori bija iecerējuši viesiem parādīt arī amatnieku veiksmes, tādēļ izteica novadiem aicinājumu sūtīt savus amatniekus uz tirdziņu «Gabaliņš Latvijas» Esplanādē. Tirdziņš un amatnieki bija, tomēr kā sava novada vēstneši tikai daži, arī no Beverīnas novada. Par izjūtām tirdziņā pašā Rīgas sirdī stāsta INGA LOGINA no «Beverīnas amatniekiem»:
Lielisks dzejas, mūzikas, mākslas, un dabas izjūtu vakars trešdien izdevās pie Sietiņieža, kur atzīmēja Gaujas Nacionālā parka nu jau 43. dzimšanas dienu. Gandarījumu, ka izbaudīt dabu ne tikai acīm, bet arī ar sirdi te ieradies tik kupls dabas draugu pulks (tuvu pie simta) pauda šī pasākuma organizētāja Baiba Līviņa-Jarohoviča.
«Šis jautājums ir tikpat vecs, cik veca ir Saeima, un tas pastāvēs tik ilgi, kamēr būs Saeima», filosofiskā mierā un varas partijas pārliecībā par tā dēvētajām deputātu kvotām budžetā nesen teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Šīs kvotas saskaņā ar ilggadēju praksi katru gadu ir budžeta veidošanā iezīmētas summas, kuras deputāti var iztērēt pēc saviem ieskatiem, atbalstot dažādus projektus pašvaldībās. Finansējuma saņēmēji ir priecīgi, ka no pilsētas vai novada Saeimā iekļuvušie vai citādā veidā ar konkrēto pašvaldību saistītie deputāti ir atbalstījuši tieši viņu projektu. Savukārt politiķiem ir cerības, ka par viņiem kaut ar nelielu papildus naudiņu aplaimotajā teritorijā iedzīvotāji atcerēsies nākamajās vēlēšanās.
Valmierā mākslas galerijā «Laipa» atklāta biedrības «Valmieras atspulgs» un citu apkaimes 28 fotogrāfu izstāde «Ūdens mistērijas». Ekspozīcija būs skatāma līdz 9. oktobrim.
Pīlādzis, pīleņģis, sērmūkslis, sermukšs, sērmoglis, pucens vai vēl daudzos citos vārdos Latvijā sauktais koks ir sastopams it kā visur. Tas sev lielāku uzmanību pievērš vien divreiz gadā: ar tā uzziedēšanu tautas ticējumos ir pieņemts sākt daudzus pavasara lauku darbus, bet ogu ienākšanos, kad ar tām jau sāk baroties putni, par rudens īstāko vēstnesi. Tieši tad pēc sārtajiem ķekariem rožu attālo radinieku (pīlādzis ir no rožu dzimtas, latīniski — Sorbus aucuparia) pazīst pat pilsētnieki.
Speciālisti veikuši lielu darbu, lai izstrādātu Valmieras teritoriālo plānojumu. Nu turpinās tā publiskā apspriešana. No tā, cik aktīvi, radoši, pat nedaudz fantazējot, tajā būsim iesaistījušies, nākotnē veidosies pilsētas izskats. Šodien varam vien pukoties par iepriekšējo plānotāju dažu ne gluži pārdomātu pilsētas apbūves vai citādas attīstības risinājumu, taču ir jāsadzīvo ar to, kas un kā izdarīts. Tagad jācer, ka par neizmantotām iespējām pēc pārdesmit gadiem savukārt nepukosies nākotnes valmierieši.
Pensionēts skolotājs Tālivaldis Dubavs uz «Liesmas» redakciju atnesa dīvainu kāpuru. Tik lielu, gandrīz vai pirksta resnumā, nekad līdz šim neesot redzējis. Varbūt kāds dzīvo būtņu pazinējs varot pateikt, kas par briesmoni viņa dārzā uzradies. Mūsu fotogrāfa Jāņa Līgata nofotografētā «briesmoņa» attēlu nosūtīju LU bioloģijas fakultātes profesoram Voldemāram Spuņģim, kurš Latvijā, manuprāt, ir viens no zinošākajam kukaiņu pētniekiem.