Gluži kā nebijušu pasaule aizvadīja biedējošā Osama bin Ladena nāves gadadienu, ar pieklusinātiem vai skaļiem pasākumiem ir atzīmētas Otrā pasaules kara beigas, arī dižās Eiropas diena. Ja šobrīd lasāt «Liesmu», varu pat droši apgalvot, ka esam pārdzīvojuši arī kārtējo pasaules galu. Tā sākumu prognozēja vakar, 9. maija pēcpusdienā, kad starp Sauli un Zemi vairākas stundas slīdēja pietiekami lielā planēta Merkūrs.
Publicēta informācija, ka Burtnieku novadā Lielajā Talkā talcinieki rosījušies arī pie Sīmanēnu svētozola. Nopriecājos, ka arī mūsu pusē kāds atsaucies uz dižkoku sarga Gunta Eniņa aicinājumu par godu Latvijas simtgadei sakopt dižozolus. Taču izrādās, ka todien talkots vien ozola pakājē, Gaujas krastā būvējot tiltiņu un veidojot trasi skrējējiem, gājējiem.
Man ir prieks par pēdējos gados gandrīz vai ģeometriskā progresijā pieaugošām dažādām pasākumu aktivitātēm manā Valmierā. It sevišķi daudz to ir sportā. Šajā ziņā Valmiera ir pat ļoti viesmīlīga. Iedzīvotāji nu jau ir pieraduši pie dažām neērtībām, ko reizēm sacensību laikā sagādā satiksmes ierobežojumi, un no ņurdētājiem pārtapuši vai par visaktīvākajiem sporta līdzjutējiem valstī.
Politisko notikumu un konfliktu jūklī, iespējams, pārāk nemānāma palikusi piektdienas, 22. aprīļa, vēsturiskā ceremonija Ņujorkā, kur ANO valstis parakstīja Parīzes nolīguma dokumentu par klimata pārmaiņu ierobežošanu. Latvijas Republikas vārdā pievienošanos šim nolīgumam apliecināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda paraksts.
Novada rosīgāko amatnieku pēdējā laika aktivitātes saistītas ar prasmju rādīšanu darbnīcās dažādos pasākumos, novada skolās, kur ieinteresētajiem uz vietas rāda, no kā un kā top tautisks audums, adījums, filca zābaki vai koka karotes. Šādi amatnieku prasmes demonstrējumi nu ieinteresējuši arī Norvēģijā dzīvojošos latviešus, kas nesen beverīniešus bija uzaicinājuši pie sevis.
Burtniecieti Jāni Šatrovski nu jau vairākus gadus ne tikai mūsu pusē, bet visā Latvijā pazīst kā vienu no prasmīgākajiem ziemeļblāzmu prognozētājiem, vērotājiem un šīs brīnumainās dabas parādības vērošanas popularizētājiem. Viņa fiksēto ziemeļblāzmu video un foto pieejami gan internetā, gan arī bijuši redzami televīzijā.
Aizrit jau 15. mācību gads, kopš SIA «ZAAO» projekta «Cilvēks vidē» ietvaros mācību iestādēm organizē izglītojošus konkursus par vidi. Nu apkopoti to rezultāti. Konkursā «Vides instalācija Vide man apkārt», kurā skolēniem bija jāveido oriģinālas instalācijas par vides aizsardzību, dabas resursu saudzēšanu un videi draudzīgu rīcību, kopumā bija iesūtīti 30 darbi no 19 ZAAO darbības reģiona izglītības iestādēm. Šajā konkursā starp veiksminiekiem ir arī Rūjienas vidusskolas 8.a klase.
Kad jau turpat 10 gadus zinātnieki bija par Gada dabas simboliem nosaukuši dažādas dzīvotnes, 2008. gadā pēc rūjienieša Daiņa Ozola un citu ģeologu ierosinājuma sāka nosaukt arī Gada ģeoloģiskos objektus. Pirmās šo godu izpelnījās Neļķu klintis Mazsalacā.
Latvijas ornitoloģijas biedrības biedri kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) darbiniekiem 9. un 10. aprīlī organizēja Putnu dienu ekskursijas. Mums viena no tuvākajām svētdien notika dabas liegumā «Sedas purvs», kur pavasara putnu migrācijas laikā uz brīdi atpūsties apmetas pat milzīgi putnu bari. Pietiekami kuplais ieinteresēto pulciņš rīta pusē, ornitologa Mārča Tīruma un DAP vides inspektores Rūtas Zepas vadīti, vispirms gan iepazina Jērcēnmuižas parka iemītniekus. Šajā plašajā parkā, kurā saglabāti daudzi putnu ligzdošanai tīkami veci, dobumaini koki, mājvietu atradis gan Gada putns dižraibais dzenis, gan vidējais dzenis. Ieklausoties zinošo padomos, pasākuma dalībnieki mācījās sadzirdēt sīli, mājas strazdus, zīlītes, svilpjus, pamanīt meža pūci un citus dabas liegumā dzīvojošos putnus.
Vēl nesen, kādas pirmsstraujumas valdības laikā, Latvijas iedzīvotāji tika aicināti uz knapināšanos, taupību un pacietību, lai tad bieži skandinātajā divu ātrumu Eiropā arī mēs kaut mazliet turētos līdzi ātrākajām valstīm. Kad nu Eiropai pāri veļas krīzes, sankcijas un nedrošības problēmas, par šiem dažādajiem ātrumiem politiķi un eksperti ir it kā piemirsuši. Nu bez viņu gudrībām gan zemniekam, gan strādniekam dažā vēl veiksmīgi strādājošā rūpnīcā, pat ietvju bruģi deldējošajiem ierēdņiem ir grūti izvērtēt, cik milzīgus labumus mums visiem tā knapināšanās devusi. Reāli vērtējot vairuma strādājošo algas, laukos saimniekojošo un uzņēmēju peļņu, arī pensijas un maznodrošināto pabalstus, šķiet, ka ātruma pārslēgšanas kloķus valdību vīri un sievas ir vien raustījuši, bet pirmā ātruma Eiropas valstīm līdzi mums tā arī nav izdevies tikt.
Pagājušā gada sākumā Eiropas parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā atsākās diskusijas par «Reģistrēto ceļotāju programmu». Tā paredz uzlabot personas identitātes pārbaudi, izmantojot sejas attēlu kopā ar pirkstu nospiedumiem un citiem biometriskiem datiem. Sākotnējā iecere tādu ieviest bija, lai atvieglotu ES ārējo robežu šķērsošanu ceļotājiem no trešajām valstīm, kuri tiktu pakļauti pārbaudei jau pirms ierašanās pie robežas.
Dabas draugiem jau par lozungu kļuvušais Māra Oltes aicinājums «Skatieties dabā vērīgi!» reālu iemiesojumu nesen bija ieguvis pie Vidzemes Augstskolas, kad te Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālisti Mārcis Tīrums, Ēriks Vaišļa un Andris Rode Gaujas krastā stāstīja par Valmieras staciju un savu darbu.
Mūrmuižas tautas universitātes marta nodarbības tēma bija «Beverīnas meklējumi turpinās». Par runas vīriem bija aicināti divi samērā jauni vēsturnieki — Gints Skutāns un Edgars Žīgurs. Arī klausītāju vidū šoreiz bija pietiekami daudz gados jauno.
Vēl gan nav zināmas visas detaļas par iepriekšējā nedēļā Briselē notikušo samitu, kurā Eiropas Savienības valstu līderi ir panākuši vienošanos ar Turciju, lai tā ES palīdz risināt bēgļu krīzi. Nav arī ziņu, vai šo pasākumu ievadīja Eiropas Savienības himna, Bēthovena komponētā «Oda priekam». To gan nu bieži atskaņo bez Fridriha Šillera vārdiem, jo laikā, kad daudzas ES valstis burtiski «kratās vaļā» no bēgļiem — kara nelaimēs ierautiem cilvēkiem, nav godīgi dziedāt: «Visi ļaudis brāļi būs.../ Visiem labiem, visiem ļauniem/ Rozēm kaisīts prieka ceļš.../ Cietu gribu lielās bēdās,/ Palīdzību cietējiem,/ Zvēresti lai mūžam spēkā,/ Taisnīgums pret visiem viens!»
Cēsu Izstāžu namā šomēnes skatāma MIHAILA IGNATA izstāde «Sapņu kartogrāfija».
Meklē atbildes par «baltajiem plankumiem»
Pēc iepriekšējiem rakstiem par mitrājiem un zinātnieku pētījumiem pie Ramatas Lielezera saņēmu vēstuli no ģeoloģijas zinātņu doktora OĻĢERTA ALEKSĀNA. Viņš raksta:
Dažas pāri robežai uz Krievijas pusi brīvi palaistas Vācijā vai citur zagtas automašīnas, no tās puses it kā nepamanīti Latvijā ievestie cigarešu tūkstoši tāds sīkums vien rēgojas salīdzinājumā ar vairāk nekā 1,7 miljonu eiro PVN izkrāpšanu. To, kā nu kļuvis zināms, organizējusi kāda ļoti zinoša VID darbiniece. Vienkāršu ļaužu uzskatos negodīgie muitnieki vai robežsargi vien mēģinājuši uztaisīt savu biznesiņu, godīgajiem nodokļu maksātājiem acīmredzamu skādi nesagādājot. Bet gudrā Agnese kompānijā ar četrām ieinteresētām personām pastiepusi roku pēc naudas, kas jau bija iekrājusies valsts budžetā. Tādēļ Agneses nodarījums ir pārāk nesmuks gan pret pensionāru mazajām pensijām, gan finansējumu medicīnai, skolotāju algām.
Naktī uz palodzes bungoja lietutiņš. No rīta palīdzēt ātrāk projām tikt biezākai kupenai bija atnācis slapjš sniegs. Dzimst prieks, ka pavasaris tuvojas neatvairāmi! Taču drīz to slāpē radio ziņa, jo steidz mani nobaidīt, ka marta beigās vēl iespējams liels aukstums.
Par jaunumiem novada pašvaldības policijā jautāju tās priekšniecei DACEI ŠMITEI.
Transporta būvju inženieris un SIA «Ceļu eksperts» valdes loceklis JĀNIS KIVILANDS sevi jau uzskata par trikātieti, jo ir septītais gads, kopš ģimene te laukos nopirka māju un pārcēlās no Rīgas. Pieredzējušais speciālists novada dzīvē nu iesaistījies arī ar vietējo ceļu izvērtēšanu.