Maijā lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» vasaras tūrisma sezonu atklāšanas ar akcijā «Atvērtās dienas Latvijas laukos» ciemojāmies pie biškopjiem Valda Paegļa un Gundegas Strazdiņas Smiltenes pusē, un publikācijā stāstīju par viņu iesaistīšanos tūrisma apritē. Šoreiz — abu secinājumi, kas gūti praktiskā darbībā ar bitēm.
Eksāmenus nokārtojušie mācību iestāžu audzēkņi jau dodas vasaras brīvdienās. Taču Andrim Piebalgam, kurš, līdzībās izsakoties, nu ir kļuvis par klases vecāko gan ar talantīgiem audzēkņiem, gan arī ar nesekmīgiem pārpilnā klasē, kuru var atpazīt kā partiju «Vienotība», eksāmenu laiks tikai sākas. Nesen kongresā par partijas valdes priekšsēdētāju ievēlētais jau atzīst, ka viņam vasara nebūs mierīga:
Vakar steidzīgs vējš gluži kā karogus Valmieras tirgū plivināja pārdošanai izkarinātos puķu podus ar daudzkrāsainajiem ziediem, par kuriem gan pircēju interese bija maza.
«Liesmai» piezvanīja Līvija, kura dzīvo Beverīnas novadā vasarnīcu ciemā «Gauja», un pastāstīja, ka viņas mājas tuvumā Gaujas attekā nu jau, šķiet, uz palikšanu iemitinājušies divi diži balti gulbji. Vai nu tie paši, vai arī līdzīgi esot tur manīti jau pērn, taču kaut kur aizklīduši. Nu abi esot uzbūvējuši ligzdu, kurā sadētas olas, un gulbju māte tās cītīgi perējot. Tēviņš perētāju vērīgi sargājot. Ligzda gan sākta būvēt vispirms attekas krastā diezgan tuvu vasarnīcām, taču tad pāris par labāku atradis vietu staignā pussalā, no kuras pietiekami labi pārredzama visa atteka, arī cilvēku apdzīvotais krasts. Kad gulbis par kaut ko satraucoties, kas viņaprāt var ligzdā sēdošajai radīt briesmas, vicinot spārnus, bargi šņācot.
Pirms nedēļas Briselē skanēja slavinājuma vārdi, kad unikālais zinātnieku, mūziķu un citu mākslinieku kopdarbs «Dabas koncertzāle», pārspējis nopietnus pretendentus no Vācijas, Itālijas, Austrijas, Bulgārijas, Rumānijas un Horvātijas, saņēma Eiropas komisijas gada balvu Natura 2000 komunikācijas kategorijā.
Aizvadītajā nedēļā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars atgādināja, ka jau pavasarī CVK virzījusi izlemšanai Saeimā grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas arī pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem dotu iespēju nobalsot pa pastu, kā tas pašlaik ir atļauts Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanās.
Nu jau kuru dienu tirgus atnācējus sagaida ar daudzkrāsainu saulessargu izstādi. Bez tādiem ne pārdevējiem pie tirgus letes nostāvēt, ne arī zaļo preci svaigu saglabāt. Iluta, kura tirgo ziedus, teic, ka pat no mājām līdzi ņemot laistāmo ūdeni, ar ko ziedus karstumā spēcināt, lai tie nesaļimst. Tirgus servisā gan esot ūdens puķu un stādu laistīšanai, tāpat arī siltais, ja nu vajagot tualetē rokas nomazgāt. Bet ziedus podiņos šādā karstumā pārāk daudz laistīt nemaz nedrīkstot, ātri noziedēs un kurš tad plikās lapas pirkšot.
Tik pārpildītas tribīnes kā aizvakar Valmiera/Ordo spēles laikā pret VEF Rīga VOC tribīnes nebija pieredzējušas sen, varbūt pat nekad. Kad pēc valmieriešu uzvaras Rīgā pret VEF cīņā par Latvijas basketbola čempiona titulu sērijā līdz 4 uzvarām, rezultāts kļuva 3: 3 un bija skaidrs, ka čempions beidzot tiks kronēts nākamajā spēlē, kurai bija jānotiek Valmierā, biļetes visdažādākās tirgošanās vietās tika izpirktas 15 minūtēs, pēc tam gandrīz tikpat ātri arī stāvvietas.
Ir kāda no trešdienām, kad Kauguru kultūras namā notiek kārtējais amatierteātra «Vīzija» mēģinājums. Šis gads šī pašdarbības kolektīva dalībniekiem iesācies ar vairākiem būtiskiem jaunumiem. Par tiem vispirms Kauguru kultūras nama vadītājs ALFRĒDS STĪPIŅŠ, kurš pats gan nevienā no šajā teātrī uzvestajām 20 lugām un ludziņām nav kādu lomas spēlējis, bet kurš pirms gadiem ar savu ierosinājumu nospēlēja galveno lomu, lai «Vīzija» vispār piedzimtu:
Laikā, kad tiekam aicināti Latvijas valsts simtgadi tuvināt ar labiem darbiem un domām, daudziem nav mazsvarīga latvietības apziņa un tiesības pasē ierakstīt vārdu «latvietis». Lielā daļā pasaules valstu gan tautības ieraksts pasē netiek praktizēts. Mūsu pasēs vieta tautības ierakstam tomēr ir, lai gan gados kopš neatkarības atgūšanas tā no pases galvenajām lapām ir aizslīdējusi uz attālākām un kādu laiku vispār bija pazudusi.
Svētdien Aldaris LBL finālsērijas sestajā spēlē Valmiera/ORDO komanda arēnā «Rīga» cīņā ar VEF Rīga parādīja raksturu un neļāva jau pie trim uzvarām tikušajiem mājas spēlē tikt arī pie ceturtās un piepildīt čempionu kausu ar, iespējams, jau sagādāto šampanieti.
Likumsakarīgi, ka šī gada Eiropas dabas un nacionālo parku dienas atzīmēšanai Gaujas nacionālā parka teritorijā par galveno objektu bija izraudzīts Sietiņiezis. Tas ir arī vēstījums, ka pēc pērn te ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atbalstu veiktajiem būvdarbiem skaistais dabas objekts ir atkal ērti pieejams tūristiem un tiem, kas grib vien tīksmināties par dabas ainavām. Apmēram puskilometru garo klinšu piekājē visā garumā nu izbūvētas augšup un lejup vedošas jaunas kāpnes, atpūtas soliņi, drošības barjeras. Tādējādi pat stāvo krauju tuvumā pastaigās te droši var doties un dabas veidoto brīnumu baudīt gan lielie, gan mazie.
Par nebijušu notikumu var vērtēt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 27. kongresu Liepājā, jo neviens no pašvaldību vadītājiem neatceras visu valsts augstāko amatpersonu klātbūtni līdzšinējos. Liepājā ieradies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un premjers Māris Kučinskis. Piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Lai gan kongresa moto bija: «Kas taupa uz izglītību, neredzēs labklājību», līdz Liepājai todien aizbraukt iespēju nebija radis īpaši aicinātais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Iespējams, tādēļ, ka zināja pieņemšanai sagatavoto ar izglītības reformu saistīto rezolūciju saturu, kas krasi iebilst pret ieceri šo reformu lielā mērā finansēt uz pašvaldību rēķina.
Braucot uz Trikātas pusi, vismaz no ceļa reti kad nepalūkojos, kā klājas Rūtiņu kļavai — resnākajai Baltijā un, kā vērtē dižkoku zinātājs Guntis Eniņš, iespējams, arī Austrumeiropā. Šo kļavu par dižkoku 70. gadu sākumā pirmais apzinājis novadpētnieks Kārlis Bukums. Tad tās apkārtmērs vēl gan nav bijis 5 metri. Šobrīd plāksnīte ar uzrakstu vēsta, ka kļavas apkārtmērs ir 6 metri, tās vainaga augstums 24,5 metri, zaru projekcija 240 m², zaru garums līdz 11 metriem.
Pirmdien ap pusdienlaiku Valmierā pie Vanšu tilta un uz Ūdens ielas vairāki valmierieši steidza fotografēt neatkārtojamu skatu: puisis, pār plecu pārsviestu, nesa milzu līdaku, kas garumā neatpalika no nesēja auguma. Lielo zivi Gaujā bija pievārējis Stacijas ielā kādā mājā dzīvojošais Artis Dima.
Nesen Valsts prezidents kādā no savām emocionālajām runām dažas personas nosauca par tūtiņdreijeriem. Tūlīt sākās vai starptautiska nesaprašanās, varasvīru uzvedības etiķešu zinātāju satraukums, tikumības aizstāvju sašutums. Vien, kā mēdz teikt, tautā Raimonds Vējonis ieguva kārtējo atzinību, jo bija atļāvies teikt vārdu, kāda nav latviešu literārās valodas vārdnīcās.
Sestdien asociācija «Lauku ceļotājs» vasaras tūrisma sezonu atklāja ar akciju «Atvērtās dienas Latvijas laukos». Ieinteresētie bija aicināti iepazīt asociācijā iesaistīto amatnieku, saimnieku šīs sezonas piedāvājumu.
Ceturtdien Valmieras tirgū bija vai tomātu stādu parāde. Gan pārdevēji, gan pircēji arī šopavasar cītīgi cenšas pieturēties pie dārzkopja kalendāra norādēm (dažos žurnālos gan esot raksti, kas jaucot galvas), kad kas stādāms vai sējams. Tad nu tieši šī ceturtdiena un piektdiena esot dienas, kad tomāti, kabači, ķirbji un gurķi stādāmi. Pēc tam atkal vai 10 dienas būšot jānogaida.
Veidojot šī gada budžetu, deputātiem bija domstarpības, cik lielu daļu no tā atvēlēt ceļu remontiem. Budžeta paskaidrojošajā daļā tagad ir ierakstīts: «Galvenās 2016. gada budžeta prioritātes ir ceļi, izglītība, sociālie jautājumi un tautsaimniecība.» Šoreiz novada domes priekšsēdētājam MĀRIM ZVIRBULIM jautāju, kā sokas ar pirmo nosaukto prioritāti — ceļiem.
Arī šo pavasari optimisma pilni sagaida stādu audzētavas «Krūzes» saimnieki Agita Rozenbaka un Ando Krūze Trikātā. Veiksmīgo noskaņojumu dodot gadiem krātā pieredze, šoziem papildināta ar stādu audzēšanai labvēlīgajiem laika apstākļiem.